Kozlovskis aicina vērtēt, vai Latvija reāli var atļauties turpināt "Rail Baltica" projektu

Par līdz šim iespēto tā dēvētajā gadsimta projektā "Rail Baltica" nekāda labā bilance nesavelkas. Salīdzinājumā ar sākotnējām iecerēm jau tā miljardos mērāmās izmaksas četrkāršojušās, termiņi nobīdījušies faktiski par desmitgadi, visplašākā spektra pārvaldības problēmas, divas milzīgas pagaidām vēl nepabeigtas stacijas, viens uz ilgu laiku nepabeigts tilts pār Daugavu, viens kriminālprocess un neviens metrs sliežu joprojām nav ieguldīts zemē.

Neraugoties uz to visu, par projektu atbildīgā Satiksmes ministrija vismaz publiskajā saziņā ilgstoši turējusi gana pozitīvu skatu par projekta nepieciešamību un nākotni.

Pirmdienas rītā intervijā TV3 raidījumam "900 Sekundes" šī pozīcija sākusi šķobīties. Atbildīgās nozares ministrs Rihards Kozlovskis (JV) sacīja: "Ja mēs parakstāmies, ja ejam uz priekšu, lai skaidrs ir gan laika rāmis aptuveni, gan izmaksas. Savukārt, ja mēs skatāmies uz atpakaļu, tad ir ļoti daudz jautājumu. Manā skatījumā esošo līgumu īstenošana… Valstij ir reāli nepieļaujami tā turpināt."

Satiksmes ministrs atzina, ka bez valsts budžeta līdzfinansējuma šis projekts nevarēs tikt īstenots un pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ar pieaugošo finansējumu aizsardzībai nozīmē nopietnas politiskās izšķiršanās Ministru kabinetam.

"Tādā lielā griezumā Latvijas valstij, Latvijas valdībai ir jālemj, vai šodien, pie šādiem apstākļiem, kurus pilnīgi noteikti mēs pirms vairāk nekā 10 gadu mēs noprognozējām un arī nevarējām… Vai mēs reāli varam šo atļauties? (TV3: Cik daudz tas atkarīgs no mūsu kaimiņvalstīm, kuras nebūtu priecīgas par šādu soli?) Es domāju, ka viņiem arī šāda izvēle būs," teica Kozlovskis.

TV3 Ziņu rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka pēkšņais pesimisms ap "Rail Baltica" varētu būt saistīts ar to, kā vedas Eiropas Savienības nākamā daudzgada budžeta sarunas. Briselē, tā teikt, neveidojas rinda, lai problemātisko projektu apbērtu ar naudu, un, jo mazāks Eiropas finansējums, jo lielāka finanšu bedre būs jāaizber pašām īstenotājvalstīm, tai skaitā Latvijai.

Satiksmes ministra pirmdienas rīta atklāsmes nepatīkami pārsteigušas Eiropas Parlamenta viceprezidentu un Briseles neformālās "Rail Baltica" Draugu grupas izveidotāju Robertu Zīli. Jau labu laiku esot bijis skaidrs, ka Eiropas Savienība neapmaksās visu sadārdzināto rēķinu, un Brisele tik vienkārši neaizmirsīšot Latvijas jau iztērēto fondu naudu, ja tiešām projektu apturētu.

"Šinī situācijā pieņemt šo lēmumu, uzskatīt, ka Eiropas Komisija [teiks]: "Labi, aizmirstam šo naudiņu, ar kuru jūs sasildījāt ekonomiku, sabūvējāt centrālo dzelzceļa staciju, nevajadzīgu uzbūvējāt pie lidostas! Lai tas paliek, lai jums labi iet, Latvija!" Tas ir absurds īsi pirms septiņgades budžeta apstiprināšanas, kur katra valsts cīnās par naudu, atbildīgā ministra līmenī nākt ar šādu paziņojumu," uzsver Zīle.

Absurdi vai reālistiski, bet nākamā gada Latvijas valsts budžeta veidošanā diskusija par "Rail Baltica" valdībā būs neizbēgama.