"Getliņu" poligonā atkritumu kalns turpina augt, un vietas jaunām kravām paliek arvien mazāk. Lai Latvija burtiski nenogrimtu mēslos, jāmeklē risinājumi, kā samazināt atkritumu apjomu. Viens no variantiem ir atkritumu reģenerācija — to izmantošana siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Taču iecere būvēt šādu rūpnīcu raisa jautājumus par tās drošību un ietekmi uz apkārtējiem iedzīvotājiem.
Milzīgā atkritumu kalna virsotne "Getliņos" ir aptuveni 55 metru augstumā. Un katru gadu šis atkritumu kalns turpina augt, taču tas nav bezizmēra. "Getliņu" poligona kapacitāte būs izsmelta pēc septiņiem, astoņiem gadiem. Un tas būs brīdis, kad poligonā nevarēs ienākt neviena jauna atkritumu krava.
"Getliņos" nonāk puse no Latvijas iedzīvotāju nešķirotajiem sadzīves atkritumiem – gandrīz 300 tūkstoši tonnu, un kalni turpina milzt.
Aktīvā atkritumu šūna drīz būs pilna, izbūves procesā ir vēl viens atkritumu sektors, un tas būs pēdējais, kurā nākamajos septiņos gados nonāks izmestais. Jauna poligona izveidi uzņēmums uzskata par vieglāko, bet sliktāko risinājumu.
Edgars Butāns
"Getliņi EKO" korporatīvās komunikācijas vadītājs
Mūsu ieskatā jaunu poligonu izveide būtu pats sliktākais variants. Un tam ir vairāki iemesli, kāpēc poligons kopumā ir slikta izvēle – viens ir šīs te metāna gāzes, kas rodas poligonā, trūdot atkritumiem, lai arī mēs lielāko daļu šīs gāzes savācām, ir atsevišķs apjoms, kas tomēr nonāk atmosfērā un silda klimatu.
"Getliņi EKO" uzskata, ka atkritumi, kurus nevar pārstrādāt, ir neizmantots resurss. Lietuvā un Igaunijā šādas reģenerācijas stacijas jau darbojas, ražojot siltumu un elektroenerģiju.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Abās mūsu kaimiņvalstīs tomēr atkritumus izmanto daudz lietderīgāk, atkritumus reģenerē, iegūstot enerģiju, ko savukārt tālāk pārvērš gan siltumā, gan enerģijā, visā Eiropā ir tikai divas valstis, kuras neizmanto atkritumus kā resursu.
Latvijā reģenerācijas rūpnīcu apsver būvēt līdzās "Getliņu" poligonam, lai daļu no jau apraktajiem atkritumiem var sadedzināt. Izgāztuve atrodas Ropažu novadā, un tā mērs Aivars Draudiņš ("Apvienotais saraksts") ieceri atbalsta, taču norāda – ir jābūt pārliecinātiem, ka tā neradīs riskus iedzīvotājiem.
Aivars Draudiņš
Ropažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, "Apvienotais saraksts"
Tā lielākā baža pret šādu reģenerācijas rūpnīcu ir pamatā ir iedzīvotājiem, jo nav ticības, ka mēs Latvijā, ja mēs būvētu šādu rūpnīcu, ka mēs viņu uzbūvētu pēc pareizajiem principiem un jaunākajām tehnoloģijām. Un, otrkārt, ka tas ir droši un neietekmēs veselību.
Šādas rūpnīcas būvniecība varētu prasīt vismaz četrus gadus, bet investīcijas – simtiem miljonu eiro. Lēmuma pieņemšanā būtiska būs arī Rīgas iesaiste, jo galvaspilsētai pieder gandrīz 98 procenti "Getliņu" kapitāldaļu.
Edvards Ratnieks
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks, Nacionālā apvienība
Mums vēl priekšā ir daudz diskusiju ar sabiedrību un ekspertiem. Protams, ir šādi minētie piemēri daudzās Eiropas valstīs, tā ar to problēmu tiek – iegūst lētu siltumu, kas, starp citu, ir diezgan liels izaicinājums tuvākajā nākotnē arī Rīgai un citām pilsētām, jo energoresursu cenas kāpj. Jāskatās, kā tas notiek citur Eiropā un pasaulē.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Vienlaikus Eiropas Savienības direktīva paredz, ka līdz 2035. gadam poligonos drīkstēs apglabāt ne vairāk kā 10% no radītajiem sadzīves atkritumiem. Latvijā pašlaik poligonos nonāk aptuveni 40%.
