Rīgā apkures tarifs nepieaugs tik strauji, cik sākotnējās bažās izskanēja

Apkures sezona Latvijā sākusies, bet pagaidām mūs vēl lutina klimatiskie apstākļi. Oktobris gan netipiski silts, gan netipiski sauss. Sagaidāms pat, ka šis mēnesis varētu ierindoties starp siltākajiem Latvijas oktobriem vēsturē.

Šī ir pozitīvā stāsta puse. Negatīvā ir tā, ka lielākā daļa siltumapgādes uzņēmumu Latvijā šajā apkures sezonā jau cēluši vai cels apkures tarifus. Arī Rīgā. Vēl septembrī tika pieļauts, ka tarifs galvaspilsētā varētu pieaugt pat par trešdaļu, turklāt kopš tā laika globālās enerģijas cenas kļuvušas vēl dārgākas.

Šodien par situāciju Rīgas siltumapgādē īpaša sanāksme valdībā. Esot risinājums. Panākta vienošanās par izmaksu riska sadali starp "Rīgas siltumu" un valsti, kas pēc būtības atļauj uzņēmumam cerēt uz to, ka ziema nebūs barga, un visas potenciālās apkures sezonas izmaksas uzreiz neiekļaut tarifā. Aukstas ziemas gadījumā labi iecerētais var nepiepildīties, kas jau prasītu citus lēmumus.

Vitenbergs 16:09-16:29 Uzņēmumi jau paši seko līdzi, un arī mēs šodien vienojāmies, ka katru mēnesi sanāks visas iesaistītās puses, skatīsies, cik gāzes ir krājumā, par kādu summu iepirkt, cik ilgam laikam varētu pietikt, vai nevajag atkal iesaistīt regulatoru, lai pārvērtētu šos tarifus. Tas risks ir ievērojami samazināts, kas tiek uzlikts uz sabiedrību.

Silta ziema ļautu tarifu pieaugumu Rīgā noturēt nedaudz zem 20%. No pašreizējā aptuveni 81 eiro par megavatstundu bez PVN tas varētu palielināties līdz nepilniem apmēram 96 eiro.

Rīga gan nav izņēmums. Tarifi kāpj visā Latvijā, un process vēl nav noslēdzies.

"Šobrīd redzam, ka vēl ne visi pasaules tirgos novērotie cenu kāpumi ir iecenoti sniegto pakalpojumu tarifos. Ir komersanti, kuriem piegādes līgumi un cenas nofiksētas un visi cenu, bet ir arī tādi, kuri izvēlējušies cenu pārskatīt biežāk. Iespējams, iepriekšējos mēnešos tas ir ļāvis ko ietaupīt, bet var gadīties, ka turpmākos mēnešos tas nozīmēs vēl papildu kāpumu siltuma izmaksām atsevišķās apdzīvotās vietās," saka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons.

Viens ir skaidrs, ka sāpīgāka situācija būs tur, kur siltumapgāde balstās uz dabasgāzi, labāka – tur, kur vairāk vai primāri izmanto šķeldu.