Dzīves dārdzības protesti Vācijā pāraug grautiņos un veikalu izlaupīšanā

Demonstrācijas organizēja kustība "Gen Z regelt" jeb "Z paaudze ņem vadību savās rokās". Dalībnieki pieprasīja lielāku finansējumu izglītībai un veselības aprūpei, protestēja pret dzīves dārdzības pieaugumu, budžeta samazinājumiem un obligāto militāro dienestu.

Kustības pārstāve Līna Frīdriha uzsvēra, ka protesta mērķis nav vardarbība. "Mēs cīnāmies par mieru un brīvību, nevis par karu un piespiešanu," viņa sacīja. "Vissvarīgākais mums ir labāks atbalsts veselības aprūpes un izglītības sistēmām. Mēs esam pret obligāto militāro dienestu un par taisnīgāku sloga sadali."

Situācija īpaši saasinājās Frankfurtes centrā, kur policijai nācās slēgt daļu no pilsētas galvenās iepirkšanās ielas.

Policija ziņo par "vardarbīgiem grautiņiem", izsistiem veikalu skatlogiem un Molotova kokteiļu mešanu operatīvo dienestu darbinieku virzienā.

Vietējie mediji vēsta, ka nekārtību dalībnieki ielauzušies vairākos veikalos un nozaguši apģērbu, apavus un citas preces.

Amatpersonas arī paziņoja, ka uzbrukumā cietis ieroču veikals. Pēc aizdomās turētā aizturēšanas policija konfiscējusi divus ieročus.

Hesenes federālās zemes iekšlietu ministrs Romāns Pozeks paziņoja, ka protestos infiltrējušies aptuveni 100 kreisi noskaņoti ekstrēmisti. "Kauns, ka protesti beidzās šādā veidā," viņš sacīja.

Pozejs arī salīdzināja notikumus ar nesenajiem grautiņiem Francijā. "Mums visiem acu priekšā ir ainas no Francijas – laupīšanas, dedzinātas ēkas, degošas policijas automašīnas un uzbrukumi policistiem. Francija nedrīkst kļūt par paraugu šajā ziņā," viņš uzsvēra.

Līdzīgi incidenti notika arī Berlīnē, Ķelnē un Hamburgā. Ķelnē pie galvenās dzelzceļa stacijas protestētāji policijas virzienā meta pudeles un pat velosipēdu.

Ķelnes policijas vadītājs Johanness Hermanis pauda nožēlu par notikušo. "Ir ļoti skumji, ka jaunieši, kuri vēlējās miermīlīgi protestēt par savu nākotni, tika izmantoti ekstrēmistu interesēs, kuru vienīgais mērķis bija vardarbība," viņš sacīja.

Berlīnē vakara protestos ievainoti 27 policisti, savukārt līdz 56 cilvēkiem uz laiku aizturēti. Hamburgā melnā tērpti protestētāji dedzinājuši barikādes un šāvuši uguņošanas ierīces, bet policija aizturējusi aptuveni 120 cilvēkus.

Protesti turpinās visā Eiropā

Vācijas notikumi sakrita ar plašām demonstrācijām vairākās Eiropas valstīs.

Francijā jau trešo nedēļas nogali pēc kārtas ielās izgāja vairāk nekā 320 000 cilvēku, pieprasot risinājumus dzīves dārdzības un sabiedrisko pakalpojumu problēmām. Pēc sadursmēm Tulūzā, Lionā un Marseļā tika aizturēti vairāk nekā 500 cilvēki.

Demonstrācijas notika arī Itālijā un Portugālē, kur protestētāji pauda neapmierinātību ar mājokļu pieejamību un dzīves dārdzības pieaugumu.

Pēdējo mēnešu laikā jauniešu vadīti protesti notikuši arī Beļģijā, Spānijā, Īrijā, Grieķijā, Serbijā un Albānijā. Lai gan prasības dažādās valstīs atšķiras, lielākā daļa demonstrāciju saistītas ar mājokļu pieejamību, izglītības kvalitāti un dzīves dārdzību.