Jēkabpilī zemnieki gatavo jaunu protestu akciju un draud arī bloķēt graudu kravas
Vispirs premjers tikās ar nacionāļiem un Jauno Vienotību, piektdien ar "Progresīvajiem", rīt plānota saruna ar "Latvija pirmajā vietā". Otrdien uz pirmo sēdi sanāks 15. Saeima, un dienu vēlāk Kulbergu oficiāli aicinās veidot valdību. Valsts prezidents cer, ka tā būs apstiprināta līdz Valsts svētkiem. Partiju sarunās atkal izskanējis arī Krievijas graudu tranzīta jautājums. "Progresīvie" prasa asiņaino graudu vešanu pa dzelzceļu aizliegt, premjers atbild, ka valstij tas varētu izmaksāt simtiem miljonus eiro. Tikmēr Jēkabpilī zemnieki nākam sestdien gatavo jaunu protestu akciju un draud arī bloķēt dzelzceļa sliedes.
Ceturtdien Saeimā uz pēdējo sēdi sanāca 14. sasaukuma deputāti. Jau nākamnedēļ darbu sāks 15. Saeima. Un, visticamāk, skaidrākas kļūs arī jaunās valdības aprises.
Pagājušās piektdienas premjera dienaskārtībā bija ierakstīts, ka pirmdien Kulbergs Saeimā tiksies ar jaunievēlētajiem "Apvienotā saraksta" deputātiem. Bet pirmdienas rītā premjera padomniece paziņoja, ka tikšanās notiks citur. Ārpus Rīgas. Precīzāku vietu viņa nenosauca un pateica tikai, ka sēde ilgs līdz vakaram un komentāru par to nebūs.
"Patiesībā nebija slepenība. Tā ir lielākā problēma – 41 cilvēkam fiziski ērtas telpas nodrošināt. Tāpēc nebija… Neviens arī neprasīja… Es nezinu to vietas nosaukumu… Kur tas bija?!"
"Nekā personīga" noskaidroja, ka "Apvienotā saraksta" deputāti šo dienu pavadīja Pierīgā – Tīrainē. Vietā, kas iekārtota semināriem un pasākumiem, ar nosaukumu "Biznesa vēstniecība". Tās īpašnieki apstiprināja, ka premjera partija patiešām tur uzturējusies.
Kulbergs savai frakcijai prezentējis plānu, ar kuru tagad dodas pie partneriem. Pēc viņa vārdiem, plāns ir "faktiski gatavs". Tajā ir apjomīga izdevumu samazināšana, ministriju skaita pārskatīšana, birokrātijas mazināšana un arī tas, kā valdība pieņems lēmumus un risinās strīdus. Daļai ieceru vajadzēs grozīt likumus, tāpēc deputātu atbalsts premjeram bija vajadzīgs pirms sarunām ar citām partijām.
JAUT: Un šobrīd neizslēdzat kā mazākuma valdību, tā arī visus pārējos variantus?
AK: Jebkurš šobrīd ir galdā pieejams.
Trešdien pirmie pie premjera ieradās Nacionālā apvienība un "Jaunā Vienotība". Tikai ar nacionāļu desmit balsīm valdībai būtu 51 deputāta atbalsts. Kopā ar "Vienotību" – 58 deputāti. Par ministru amatiem pirmajās sarunās oficiāli neesot runāts. Tomēr Nacionālā apvienība grib, lai iekšlietu ministrs arī turpmāk būtu Jānis Dombrava. Pēc sarunas ar premjeru viņš gan neizskatījās īpaši apmierināts, un vairākās neoficiālās sarunās politiķi Saeimā apliecināja, ka viņam iespējas turpināt darbu līdzšinējā amatā, visticamāk, neļaus.
NP: Tad iekšlietas un izglītība paliek tā kā jūsu lauciņš.
II: Mūsu prioritātes ir tās, kas jau ir vēlēšanu programmā. Drošība un noteikti iekšlietās mēs noteikti redzam, ka ir daudz darāmā. Tā pat kā izglītībā. Tā pat kā kultūrā. Un tautsaimniecības un enerģētikas, un ekonomikas sadaļā, be noteikti tas būs jau sarunu objekts.
"Jaunā Vienotība" vēlas saglabāt ārlietu ministri Baibu Braži un bezpartejisko aizsardzības ministru Raivi Melni. Tomēr būtiskākās iebildes sarunās bijušas par Kulberga ieceri mazināt valsts finansējumu partijām.
AL: Mēs varam atgriezties pie modeļa, kad partijas aiz olām turēja oligarhi vai banku īpašnieki. Mēs esam aizgājuši no tā modeļa, kad partijām jāiet, jāprasa kaut kur nauda. Kurš tad viņu tā pat vien dod? Tās taču ir muļķības. Latvija un Moldova bija pēdējās, kas ieviesa budžeta finansēšanu partijām! Visa skandināvija to ir darījusi desmitiem gadu.
NP: Tas varētu būt iemesls, kāpēc Vienotība neietu valdībā?
AL: Tas nebūtu, bet mēs cīnītos.
Publiski premjers uzsver, ka vispirms jāvienojas par valdības darba plānu un tikai pēc tam par amatiem. Taču neoficiāli jau izskan konkrēti vārdi.
Piemēram, iekšlietu ministra amatu varētu ieņemt Artis Velšs.
NP: Kā jums šķiet, kurš varētu būt labs iekšlietu ministrs un kāpēc tas varētu būt Velšs?
JD: Esam gatavi vadīt Iekšlietu ministriju, un vienmēr iespējamas dažādas citas kandidatūras būt, bet šajā gadījumā mēs savu viedokli nemainām.
Iekšlietu ministra amatam minēts Artis Velšs. Viņš Valsts policijā nodienēja 26 gadus. Sāka kā patruļrotas dežurants Jūrmalā, bet dienestu beidza Valsts policijas priekšnieka vietnieka un Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka amatā. Strādājis apsardzes biznesā un pirms četriem gadiem neveiksmīgi kandidēja vēlēšanās no "Apvienotā saraksta".
NP: Gribējām pajautāt, vai Velšs būs nākamais iekšlietu ministrs.
AV: Kāpēc tādas domas?
NP: Rīgā viskaut kas ir dzirdēts. Arī jūsu vārds ir izskanējis. Vai esat uzrunāts? Vai kāds licis saprast, ka var tā gadīties?
AV: Nē, nē. Pagaidām tās ir tikai runas.
NP: Neviens nav pat prasījis?
AV: Pirmo reizi no jums arī dzirdu.
Tikmēr kā iespējamais fiinanšu ministrs tiek minēts Kārlis Purgailis. Kārlis Purgailis ir bankas "Citadele" galvenais ekonomists un kopš jūlija premjera ārštata padomnieks finanšu un ekonomikas jautājumos. Nav nevienas partijas biedrs. Viņš "Nekā personīga" nenoliedz, ka varētu tikt virzīts šim amatam. Tagadējais ministrs Māris Kučinskis lielās politiskās pieredzes dēļ, visticamāk, būs nosūtīts uz Saeimu, lai uzturētu disciplinu daudzskaitlīgajā partijas frakcijā.
Uzņēmējs un bijušais Rīgas domes deputāts Edgars Štelmahers minēts Ekonomikas ministra amatam. Viņš vadījis "Cēsu alu", tad "Rīgas piensaimnieku" un arī tekstilkombinātu "Lauma". 2023. gadā darbojies Rīgas brīvostas valdē.
NP: Vai jūs varētu būt potenciāli uzrunāts šim amatam?
EŠ: Jūs jau zināt, kāda ir kārtība MK veidošanā? Noteikti esat lasījis. Tāda tā kārtība ir. Prezidents virza ministru prezidentu. Tad Ministru prezidents uzrunā potenciālos ministrus. Nekas no tā pagaidām nav noticis. Ministru prezidents jau publiski teicis to, ka katram ministram tiks izstrādāta detalizēta mērķu karte. To es arī neesmu redzējis. Tad, kad sēdēsimies pie galda, kad mērķu karte būs uz galda, tad arī to lēmumu varēs pieņemt.
Ārlietu ministra amatam šonedēļ izskanēja diplomāta Edgara Skujas vārds. Kā "Nekā personīga" apliecināja ārlietu ministrijas darbinieki, viņi paši ar Skuju sazinājušies, un viņš šādu karjeras pavērsienu noliedzis. Vālāk parādījās cits kandidāts – Ilgvars Kļava. No 2021. līdz 2025. gadam viņš bija Latvijas vēstnieks Ukrainā. Bet Jaunā Vienotība uzstāj uz amata saglabāšanu Baibai Bražei.
"Apvienotā saraksta" deputāts Česlavs Batņa, kurš kopš jūnija vada Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju un pēc profesijas ir mūzikas pedagogs, minēts kā izglītības ministra kandidāts.
NP: Batņas kungs varētu būt labs izglītības ministrs?
II: To jūs noteikti varat pajautāt Kulberga kungam. Viņš noteikti jums atbildēs.
ČB: Es nekomentēšu šo, jo tās ir spekulācijas. Lēmumi nav. Nav apspriesti, nav pieņemti.
NP: Ja jūs uzrunātu, jūs neteiktu nē?
ČB: Ziniet, šobrīd neatbildēšu uz šo jautājumu.
Zemkopības ministra amatam minēts Edgars Putra. Kurzemnieks no Durbes, Liepājas Universitātē ieguvis uzņēmējdarbības vadības izglītību. Aizvadītajā Saeimā viņš bija "Apvienotā saraksta" deputāts, bet Kulberga valdībā Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs līdzās ministram Mārim Kučinskim.
EP: Televīzijā bija sižets par to, kādi kandidāti varētu būt, kur visi cienīgi kandidāti, bet kā man teica kolēģi – lielākā daļa ir nepatiesība.
NP: Bet, ja runātu par jums?
EP: Arī nē. Es arī neesmu uzrunāts.
NP: Kāpēc tad Rīgā runā?
EP: Rīgā jau runā daudz ko.
NP: Reizēm taisnību.
EP: Grūti atbildēt. Bet kvalificēts es esmu tam, piemērots es esmu. Viss ir Andra Kulberga rokās. Un nākamās koalīcijas partnerības rokās. Vai būšu kā ministrs, vai kādu citu amatu pildīšu.
NP: Bet, ja jums piedāvās, jūs neateiksit nē?
EP: Ja man piedāvās, es neatteikšos.
Veselības ministra amatam neoficiāli izskan vairāki kandidāti. Līga Meņģelsone, profesors Andris Skride, kā arī Normunds Staņēvičs. Pēdējais līdz 2022. gadam vadīja piena un saldējuma grupas "Food Union" darbību Eiropā. 2023. gadā kļuva par Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāju. Kad aizvadītajā gadā no amata aizgāja, jo neesot spējis sadarboties ar slimnīcas padomi, Kulbergs publiski pārmeta valdībai, ka tā neprot novērtēt šādus profesionāļus.
"Es nezinu, Krēvica kungs… Tas viss ir diezgan jocīgi. Neapšaubāmi man ir viedoklis, kas ir veselības nozarē jāmaina. Un es esmu par to dalījies ar Kulberga kungu. Es jau viņu pazīstu no universitātes laikiem. Es jau arī, kad viņš bija Saeimā, es jau centos ar viņu dalīties savos viedokļos."
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks un Liepājas domes deputāts no "Liepājas partijas", kas ir viena no "Apvienotā saraksta" veidotājām, izskanējis kā Satiksmes ministra amata kandidāts.
"Premjers baigi labi pateica, ka jautājums par valdības veidošanas sastāvu tas ir jāadresē viņam. Kā saka – dzirdējis es esmu, bet nav nekāda saruna bijusi par šādu temu. To es varu šodien apliecināt."
Tieši caur Hmieļevska pārvaldīto Liepājas ostu iet lielākā daļa Krievijas graudu. Kad valdība šoruden meklēja, kā tranzītu ierobežot, Hmieļevskis brīdināja, ka mazāk kravu nozīmēs mazāk darbavietu ostā. Tikmēr līdz 6. oktobrim caur Latviju jau bija izvesti vairāk tonnu Krievijas un Baltkrievijas graudu nekā visā pagājušajā gadā. Valdības veidošanas sarunās graudi tagad ir viens no galvenajiem strīdiem starp Kulbergu un "Progresīvajiem". Viņi uzstāj, ka tranzīts jāaizliedz.
"Kur ir lūdzu finansiālie līdzekļi, kas ir mērāmi no 300-500 miljoni eiro, kur mēs šādus līdzekļus automātiski varētu ņemt, lai šādu politisku lēmumu kompensētu? Protams, tādas atbildes uz sitienu nebija."
"Es pat nezinu, ko teikt. Ārkārtīgi izsmeļoši no Ministru prezidenta puses…"
Jēkabpilī zemnieks Gundars Kalve tikmēr gatavo nākamo protestu. Septembrī viņš pilsētas ielās izveda desmitiem traktoru, bet nākamsestdien pat draud bloķēt dzelzceļa sliedes.
GK: Sajūta ir tāda, ka mēs esam apmānīti. Pie tam ar diezgan tādu lētu triku. Kas bija domāts sabiedrības uzrunāšanai līdz vēlēšanām. Pagāja vēlēšanu diena, un pienāca realitāte.
NP: Līdz kam jūs esat gatavi iet?
GK: Bloķēt dzelzceļu. Dzelzceļu, sastāvus stādināt. Mēs izslēdzam radikālas metodes, kas ir ar būtisku likuma pārkāpšanu – sliežu demontāžu, šķēršļu novietošanu uz pārmijām. Bet tas, ka mēs ar savu ķermeni varētu stāties priekšā šiem vagoniem, to mēs pieļaujam. Un visdrīzāk tā arī notiks.
No 7. novembra valdībai protestētāji dos 2 nedēļas laika rīkoties. Ja tas nenotiks, viņi sākšot vilcienu sastāvu bloķēšanu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
