"Melnā zelta" krīze jeb naftas cenas turpina grimt bezdibenī. Kas notiks tālāk?

Naftas cena pasaules biržās turpina grimt bezdibenī. Reaģējot uz Ķīnas ekonomikas problēmām, šonedēļ Brent jēlnaftas cena Londonas biržā nokrita zem 33 dolāriem, tuvojoties cenai, kādu par melno zeltu maksājām pagājušajā gadsimtā. Vieni runā par naftas ēras beigām, citi gan uzskata – agrāk vai vēlāk cenas atkal augs.

2016. gada 9. janvārī 21:14

Jānis Eglītis, TV3 Ziņas

Par spīti tam, ka reliģisku domstarpību dēļ teju uz kara takas nostājušas divas no pasaules lielākajām naftas eksportētāj valstīm – Sauda Arābija un Irāna, fosila kurināma cena pasaules biržās šonedēļ turpināja savu lejupslīdi pakrītot zem 33 dolāru atzīmes par barelu. Eksperti prognozē, ka lejupslīde tuvākajā laikā turpināsies.

Taču šāds haoss naftas tirgū, kur kādreiz dominēja viens OPEC kartelis, neturpināšoties ilgi. Šobrīd ar peļņu melnu zelto no pazemes rok un pārdot tikai viena valsts – Saūda Arābija, kura ieguves izmaksas ir vismazākās.

Turklāt arī karaļvalsts bija spiesta par 80% palielina savā tirgū pārdotas degvielas cenu un doma par daļēju pasaules vērtīgākās kompānijas Aramco privatizācijas, kas kontrolē visu valsts naftas ieguvi. Šāda situācijā nevar turpināties ilgi, tāpēc gadu mijā piedāvājums un augošais pieprasījums pēc lētas naftas varētu izlīdzināties.

Vienlaikus eksperti piekrīt, ka ir sācies nafta ēras noriets, jo Rietumu pasaule sapratusi, ka nodedzinot visu kurināmo zemi vienkārši uzvārītos. Kas atteicas uz patērētājiem interesējošo jautājumu, pēc ekspertu teikta naftas cenu kritums uz degvielas mazumtirdzniecību atsaucas ar aptuveni mēneša nobīdi, līdz ar to jau pavisam drīz to varēs redzēt arī benzīntankos.