Tallinā un Viļņa iedzīvotāju skaits aug, Rīgā – krīt jau 20 gadus! Iedzīvotāji pārceļas uz piepilsētām
Pēdējo 20 gadu laikā Baltijas valstu galvaspilsētās notikušas vērienīgas iedzīvotāju skaita izmaiņas. Kamēr Tallinā un Viļņā uz dzīvi pārceļas arvien vairāk cilvēku, rīdzinieku skaits ar katru gadu krīt par aptuveni 8550 cilvēkiem. Autostāvvietu problēmas, rindas uz skolām un bērnudārziem – šie ir galvenie iemesli, kādēļ cilvēki arvien biežāk apmetas uz dzīvi Pierīgas priekšpilsētās.
Baltijas galvaspilsētu iedzīvotāju skaita izmaiņas apkopojusi Apvienoto Nāciju Organizācija. No 810 000 iedzīvotāju 1996. gadā rīdzinieku skaits noslīdējis līdz 639 000 šogad. 20 gadu laikā no galvaspilsētas pazuduši 171 000 cilvēku. Vidēji 8550 cilvēku gadā. Tikmēr Viļņā un Tallinā kopš 2011. gada iedzīvotāju skaits aug.
Rīgas mērs uzskata, ka galvaspilsētas bēdīgie rādītāji ir skaidrojami ar kopējo situāciju valstī, kur iedzīvotāju skaits katru gadu sarūk.
Nils Ušakovs, Rīgas domes priekšsēdētājs:
Mēs neesam atrauti no situācijas valstī kā tādas. Demogrāfiskā situācija Igaunijā ir pavisam savādāka, Lietuvā ir cita specifika – viņiem ir gan Viļņa, gan citi centri, kā Kauņa.
Problēmas novietot auto, jāgaida rindā, lai bērnam atrastu dārziņu vai skolu – šie ir vieni no galvenajiem iemesliem, kādēļ daudzas jaunas ģimenes izvēlas pārcelties uz Pierīgas pašvaldībām – Salaspili, Mārupi, Ķekavu. Šie cilvēki lielākoties strādā Rīgā, jo galvaspilsētā ir plašas darba un karjeras iespējas. Ādažu mērs lēš, ka šogad ādažnieku skaits pieaugs par vismaz 200 cilvēkiem. Kamēr Rīga pieļauj politiskas kļūdas, piepilsētas "nosmeļ krējumu".
Māris Sprindžuks, Ādažu domes priekšsēdētājs:
Tur ir tā kļūda. Dārgās autostāvvietas dzen ārā biznesu un iedzīvotājus no Rīgas centra, arī Rīdzinieka karte nepalīdz. Tas ir daudzu faktoru kopums. Iedzīvotājs visu salīdzina, izrēķina un balso ar kājām.
Pierīgas pašvaldības kaļ plānus par jaunu skolu un bērnudārzu būvniecību. Uz Pierīgu pārceļas ne tikai rīdzinieki, bet arī ļaudis no reģioniem. Ādažu gadījumā šī proporcija esot "pusi uz pusi". Diemžēl, bet Latvijas lauki turpinās tukšoties, skaidro asociētais profesors, ģeogrāfs Pēteris Šķiņķis:
Urbanizācijas process ir likumsakarīgs, saistīts ar agrāro saimniecību aizvien lielākas atkarības no tehnoloģijām, to izmantošanas, tā ir pilnīgi dabīga tendence.
Tendences nav iepriecinošas – rīdzinieku skaits, visticamāk, turpinās rukt, kā rezultātā pilsētas izmaksu nastu nāksies palielināt uz palikušo rēķina.
Video
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
