"Mūsu valsts traģiskās vēstures lapaspuses nedrīkst atkārtot," Rinkēvičs uzrunā Latvijas politiski represētos

Ja salīdzina divas okupācijas-PSRS un Vācijas, ir jāatzīst, ka Latvija un tās tauta vacu okupācija mazāk cieta. Bet, protams, okupāija ir okupācija. 2.pas. karš kļuva parlielu mācību eiropiešiem saprats ko nozīmē karš un kas pēc tā paliek tautām. Tikai milzīgās grūtības savu valstu atjaunošanā mācīja tautas atzīt, ka vispirms ir pienākums un tad tikai tiesības. Un ir iespēja izvēlēties kādu attīstības ceļu iet. Arī mums pēc neatkarības iegūšanas bija iespēja izvēlēties kādu attīstības cēļu iet. Mū bijuši LPSR kompartijas, komjaunatnes un VDK nomenklatūra ieveda mežonīgā kapitālisma valgos ar mazu daļu sabiedrības, kuras rokās ir nauda un vara, bet lielu daļu sabiedrības ar trūcīgo statusu. Mēs negājam ziemeļvalstu attīstības cēlu ar sabiedrības nosrosināšanu ar pienācīgiem pienākumiem un tiesībām. Diemžēl, šodien Eiropas sabiedrība savā labklājība ir aizmirsusi savus pēckara ideālus, nerunajot par mums, kuru nebija jau naatkarības sakumā, kad notika cīņas par valsts īpašumu, kapitāla sadali pie varas esošo un viņiem piebiedrojušos starpā

Nopietni jāpārdomā, ko un kā skolās mācīt saistībā ar valsts vēsturi, jo, cik lasu, tā perspektīva par Skolu-30 neko īpaši neparedz. Tiesa gan, jābūt arī izglītībai ģimenēs, bet par to vispār nerunā. Lasot komentus, rodas sajūta, ka tos spēj rakstīt daudzi tādi, kuriem vienīgais 'darbarīks', kuru viņi sev atzīst, atrodas zem jostasvietas, bet galva virs pleciem domāšanai nav paredzēta.