Sarunas par valdības veidošanu noritētu citādi, ja atšķirtos ievēlēto politisko spēku proporcijas. Jauns pētījums liecina, ka šo proporciju samēru varēja ietekmēt vēlētāju aktivitāte.
"Providus" pētījumā par šo vēlēšanu rezultātiem secināts, ka tikai 14% vēlētāju šķitis, ka viņiem nav par ko balsot. Pārējiem "nav bijusi interese" vai arī viņi "nav spējuši atrast laiku" aiziet līdz iecirknim. Bet, ja viņi būtu nobalsojuši, tad pārstāvniecība Saeimā tagad būtu bijusi lielāka trim partijām – "Saskaņai", "KPV LV" un ZZS.
"Providus" pētniece Iveta Kažoka norāda, ka kopumā vēlētājus Latvijā nevar uzskatīt par kādas konkrētas politikas līnijas atbalstītājiem.
"Izrādās, ka partijām pašām šķiet, ka tās savstarpēji ļoti atšķiras. Aptauja liecina, ka viens un tas pats vēlētājs varēja nobalsot par piecām, dažkārt – septiņām dažādām partijām. Un, ja kāda no tām vēlētāja acīs "cieta", vēlētājs izvēlējās citu," norāda Kažoka.
Pētījums arī secina, ka vēlētāju izvēles veidošanā lielākā nozīme ir televīzijas debatēm. Ar diviem izņēmumiem – tās neinteresē jauniešus un cittautiešus. Tukšumu aizpilda sociālie tīkli.
Partijas sagaida vēlēšanu rezultātus naktī uz 7.oktobri
