Uz saturu

TV3 Saeimas vēlēšanu rubrikā "Tava izvēle" – "Attīstībai/Par"

2022. gada 15. septembrī 21:00

Atlicis nepilns mēnesis līdz brīdim, kad vēlēsim 14. Saeimu. Lai jums būtu vieglāk orientēties partiju piedāvājumā un izdarīt savu izvēli, TV3 Ziņas ir sagatavojušas pirmo pārskatu par desmit sarakstiem, kas pēc SKDS sabiedriskās domas aptauju rezultātiem ir populārākie.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Attīstībai/Par" ir politisko partiju apvienība, kas radusies īsi pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām. To veido trīs spēki – partijas "Latvijas Attīstībai" un "Kustība Par", kā arī trešā, kas ir mazāk zināma, par ārstu partiju dēvētā "Izaugsme" ar Andri Skridi kā redzamāko tās līderi.

Apskatīsim katru nedaudz tuvāk. Sāksim ar "Latvijas Attīstībai". Tās centrā – bijušais premjers un Latvijas Bankas prezidents Einars Repše. 2013. gadā publikas uzmanību viņš piesaista ar neparasti intensīvu reklāmas kampaņu, aicinot Latvijai ņemt piemēru no Singapūras. Viņam tā ir jau trešā atgriešanās politikā.

Biedrība sevi sauc par "Latvijas nākotnes forumu". Ap galdu sēdina uzņēmējus, un tas stipri atgādina Šlesera "Par labu Latviju" pirmsākumus. Cerība ir aizpildīt tobrīd vakanto uzņēmēju partijas nišu.

Repšem līdzās ir atslēgas cilvēki – Edgars Jaunups, Baiba Fromane… un nauda. Daudz naudas. No dāsniem ziedotājiem, starp kuriem arī Valērijs Belokoņs un Olafs Berķis.

Kampaņa līdz ar to ir vērienīga, ambīcijas – tāpat, bet 2014. gada vēlēšanas ir pilnīga izgāšanās. Pretendējot uz Saeimu – nav pat pilns procents balsu (0,89%).

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Par "knock-downu" to vēl šovasar sarunā pie Dž. Dž. Džilindžera godīgi atzīst partijas stratēģijas autors Edgars Jaunups, sakot, ka "dabūjuši pa zobiem". Pie vainas toreiz esot bijis Krievijas sāktais karš Ukrainā un šoks pēc Krimas aneksijas.

Edgars Jaunups
partijas "Latvijas Attīstībai" valdes loceklis

"Viss tas pamainīja dienaskārtību totāli, un mēs no viena moderna pārmaiņu nesēja ar Eināru Repši, Andreju Žagaru un labu kompāniju kļuvām neaktuāli. Nevajadzīgi. Eu, jūs forši džeki, bet tagad ne jūsu laiks. Pagaidiet! Pagaidījām, un …."

Pagaidīja, un 2017. gadā uz Rīgas domi jau kopā ar "Reģionu aliansi" un Mārtiņu Bondaru kā mēru sasniedz cienījamus 13,5%.

Arī uz Saeimu meklē partneri, un tādu saskata Daniela Pavļuta svaigi dibinātajā "Kustībā Par!", kas cer savaldzināt tos vēlētājus, kuriem līdz šim neesot bijis, par ko balsot.

Daniels Pavļuts
partijas "Kustība Par!" dibinātājs

"Cilvēkiem ir vajadzīga alternatīva. Šeit ir "PAR" cilvēki, kas vēlas kaut ko darīt un pārsvarā tādi, kas nekādās politiskajās partijās nav sastāvējuši."

Domubiedrus šeit atrod no "Vienotības aizgājušie" – Ilze Viņķele, Ints Dālderis, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs un Lolita Čigāne. Ir atbalsts no zinātnieku vides, arī uzņēmējiem – tādiem kā tobrīd vēl maz zināmo Mārtiņu Staķi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Idejas cēlas un pieteikums – daudzsološs, tomēr reitings pusgadu pirms vēlēšanām tikai 1,4%, tāpēc arī lēmums apvienot spēkus.

Tomēr par laulībām ar "Latvijas Attīstībai" ne visi jaunajā kustībā ir apmierināti.

"Pat, ja tas prasīs mazāko ļaunumu, es aicinu balsot pret apvienību ar "Latvijas Attīstībai"," sacīja Kustības "Par!" biedrs Jānis Polis.

Debates ir asas, bet vairums tomēr lemj, ka laulībām būs būt. Tai pašā laikā pievienojas arī trešais spēks – "Izaugsme". Valsts mērogā mazpazīstama partija, kurai budžeta plašām kampaņām nav, bet idejas sakrīt ar domubiedriem.

Top sociālliberāla partiju apvienība "Attīstībai/PAR". Un tā – var sākties 2018. gada vēlēšanu kampaņa.

"Mēs sakām, ka politikā gribas jaunus cilvēkus, bet parasti nobalso par tiem pašiem vecajiem," toreiz pieteica Pavļuts.

Izskanēja lozungi: "Mana zeme, mana valsts", "Kā var būt vienalga?", "Man nav vienalga, tāpēc, ka gribu dzīvot normālā valstī."

Vēlētājs notic, un politiskās apvienības ballītē rezultātu apkopošanas nakts ir līksma. 12% nodrošina 13. mandātus Saeimā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Premjera kandidāts Artis Pabriks pat tiek līdz sarunām pie prezidenta par iespējamu valdības veidošanu, tomēr viņš nav vienīgais, un piekāpties neviens nav gatavs.

Lai izvairītos no ārkārtas vēlēšanām, valdību izveido nevis uzvarētāji, bet pēdējās vietas ieguvējs – "Vienotības" Krišjānis Kariņš.

"Attīstībai/PAR" tik un tā kļūst par varas spēku, un sākumā iegūst trīs ministrus – nepopulāro veselību, populāro aizsardzību un ietekmīgo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Vēlētājiem viņi saka paldies un aicina būt modriem.

"Mums vajag cilvēkus, kuri skatās politiķiem "uz pirkstiem", nesēž un neklusē," toreiz teica "Attīstībai/ Par!" biedrs Artūrs Toms Plešs.

"Demokrātija nav viegla, nākamie četri gadi būs domstarpību un cīņas pilni," sacīja "Attīstībai/ Par!" biedrs Mārtiņš Bondars.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Es zinu – Tu esi prasīgs un izvēlīgs, bet Tu mums uzticējies. Es attaisnošu Tavu uzticēšanos!" solīja "Attīstībai/ Par!" biedrs Juris Pūce.

Uzticēšanās tomēr tiek pievilta visai drīz. Un visai neglīti – melojot par vienkāršu automašīnas caurlaidi. To gaismā ceļ pašu biedrs – Rīgas domes deputāts Māris Mičerevskis.

Pūce atzina: "Es pieļāvu kļūdu, reaģējot uz publiski izskanējušu informāciju, izlēmu neteikt sabiedrībai līdz galam patiesību."

Negribīgi Pūce tomēr atkāpjas, un vietā nāk jauniņais Artūrs Toms Plešs. Viņš noved līdz galam Latvijas kartes pārzīmēšanu (atgriežamies vecajās rajonu robežās), un beidzot arī pie mums īsteno iespēju par pudelēm un skārdenēm saņemt atpakaļ naudu.

Tomēr Plešs lobē azartspēļu biznesu. Par skaļāko izvēršas strīds ar Rīgu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aptur galvaspilsētas attīstības plānu, uz ko mērs reaģē, izstājoties no paša dibinātās "Kustības Par" un paziņojot, ka sadarbība ar "Latvijas Attīstībai" tomēr bijusi kļūda. "Es nevaru tolerēt, ka tiek sodīti 650 000 iedzīvotāju," sacīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jau tā smagais veselības portfelis līdz ar Covid-19 pandēmiju kļūst par centrālo valdības ministriju.

Ilze Viņķele gan pārbaudījumu neiztur – vismaz ne premjera acīs. Čammāšanās ar vakcīnu iepirkumu prasa cilvēku dzīvības, haoss un plāna neesamība liek izteikt ministrei neuzticību.

"Ķerties stenderēs nav labs stils," toreiz pauda bijusī veselības ministre Ilze Viņķele.

Lasi vēl: Viņķele akceptē demisijas pieprasījumu, bet to uzskata par premjera mēģinājumu pārvirzīt atbildību

Tas ir jau otrais apvienības ministrs, kuram nācies aiziet, pašam negribot, bet – kā izrādās, ne pēdējais.

"Jūs pati neuzskatāt, ka vajadzētu atstāt amatu?" vaicāja TV3 Ziņas. "Nē, tas nebūtu piemēroti," toreiz teica bijusī iekšlietu ministre Marija Golubeva A/P!

"Nacionālā apvienība" gan izsaka ultimātu, par ko pati tiek sodīta ar sava ministra zaudēšanu.

Un tā – pusgadu līdz vēlēšanām iekšlietu nozare ir jāatdod.

Skandāls arī Saeimā – Mārtiņš Bondars jāizdod kriminālvajāšanai, kā dēļ Budžeta komisiju viņš reputācijas dēļ spiests pamest.

"Es neko neesmu izdarījis, es neesmu vainīgs un likumu neesmu pārkāpis. Punkts," aizstāvībai teica Bondars.

Aizdomīga partijas finansēšana

KNAB veic pārbaudi pēc tam, kad tas pats Mičerevskis apsūdz Jaunupu un Pūci nezināmas izcelsmes naudas došanā, kas bijusi jāiemaksā partijas kasē. Krimināllietas nav, jo izmeklētājiem neizdodas atrast naudas pirmavotu.

Kas paveikts? Solījumu divkāršot māsu algas šajos gados izdodas izpildīt, samazināt pacientu līdzmaksājumus – daļēji. Tāpat arī pāreju uz valsts valodu skolās. Obligātās vidējās izglītības gan valstī joprojām nav.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tagad uz vēlēšanām iet ar saukli par "drošu brīvību Latvijai". Šādai platformai labi noder aizsardzības ministrija. Ideja par obligātā dienesta atjaunošanu gan izskan kā Arta Pabrika personīgā kampaņa.

Sola arī enerģētisko neatkarību, ražošanu reģionos un pa valsts vidusskolai katrā novadā.

Šoreiz vēlētājs ir skeptisks.

No 12% pagājušajās vēlēšanās līdz šobrīd tikai nepilniem 5% jaunākajās iedzīvotāju aptaujās. Tas ir balanss uz robežas, lai vispār iekļūtu Saeimā.

Iespējams, tāpēc kampaņā cenšas būt mūsdienīgi ar "TikTok" video rullīšiem.


TV3 Ziņu dienests pirms 14. Saeimas vēlēšanām 29. septembrī rīkos populārāko partiju premjerministra amata kandidātu debates. Televīzijas tiešraidē izvaicāsim pretendentus uz valsts ietekmīgāko amatu. Raksti sev interesējošos jautājumus zemāk esošajā formā vai sūti uz [email protected], un mēs tos uzdosim!

    Lauciņi, kas apzīmēti ar *, ir jāaizpilda obligāti!

    14. Saeimas vēlēšanas notiek 2022. gada 1. oktobrī. Parlamentā uz četriem gadiem tiks ievēlēti 100 deputāti no pieciem vēlēšanu apgabaliem. Piedalīties vēlēšanās tiesības būs Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Vēlēšanu nedēļā pirmdienā, ceturtdienā un piektdienā varēs nodot balsi glabāšanā, savukārt vēlēšanu diena ir 1. oktobris – sestdiena. Šogad nobalsot varēs, gan uzrādot pasi, gan ID karti.

    Ziņo par kļūdu rakstā

    Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

    Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

    Uzgaidiet...

    Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm