TV3 Saeimas vēlēšanu rubrikā "Tava izvēle" – "Saskaņa"

Sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa" ir tās pilnais nosaukums. Sarunvalodā gan joprojām nereti var dzirdēt sakām "Saskaņas centrs", lai gan šis apzīmējums jau ir senā pagātnē.

Vēl senākas ir šā politiskā spēka saknes. 2003. gadā par par izstāšanos no politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" paziņo Jāņa Jurkāna vadītā "Tautas saskaņas partija".

Toreiz, pirms 19 gadiem, bija pārliecība, ka apvienībai draud ilgstoša atrašanās opozīcijā."Mēs esam izolēti. Kompānijā ar Ždanoku un Rubiku mēs nekad nekļūsim par varas partiju," sacīja Jurkāns.

Reāli aiziet izdevās tikai no Tatjanas Ždanokas, kura vēlāk kļuva par "Latvijas Krievu savienības" līderi. Alfrēds Rubiks palika. Viņa vadītā "Latvijas Sociālistiskā partija", Sergeja Dolgopolova "Jaunais centrs" un "Tautas Saskaņas partija", kuras vadībā jau bija Jānis Urbanovičs, radīja "Saskaņas centru". Ātri vien priekšgalā tika izvirzīts žurnālists Nils Ušakovs.

Šis bija mēģinājums radīt politisko spēku, kurš lielākoties orientētos uz krievvalodīgo auditoriju, taču spētu piesaistīt kādu daļu latviešu. Bez oficiālas iekļaušanas nosaukumā, bet par savu vadlīniju partija izvirza sociāldemokrātiskās idejas. 1. maijs – Darba svētki.

"Saskaņas centrs" vēlāk "Saskaņa" saprata – šis būs gadījums, kad uz krievvalodīgo auditoriju orientētiem spēkiem ir jēga būt kopā. Tas nodrošināja labus rezultātus Saeimas vēlēšanās.

2006. gadā sākts ar 17 krēsliem, savukārt 2011. gadā pēc prezidenta Valda Zatlera iniciētās Saeimas atlaišanas rezultāts jau 31 krēsls.

Taču te jāatgādina iepriekš minētā Jāņa Jurkāna teiktais – mēs iespējams esam sasnieguši iegūstamo parlamenta mandātu maksimumu, bet valdībā mūsu nav.

Līdz šim vienīgā iespēja pavīdēja laikā, kad pat Zatlers vairs nebija prezidents, bet savas Reformu partijas līderis. Viņa lēmums veidot koalīciju kopā ar "Saskaņu" likās nesatricināms. "Paklausieties, mūs tikai ar tankiem var atļaut mainīt šo lēmumu. Redziet, ja reiz esam nolēmuši, tad mēs arī rīkosimies tā, kā esam nolēmuši," toreiz sacīja Zatlers.

Spēcīgāks par tankiem izrādījās potenciālo koalīcijas partneru spiediens. "Saskaņa" joprojām ir parlamenta opozīcijas partija. Vienlaikus – "Saskaņas" vadībā šobrīd ir divas lielākās pilsētas Latgalē. Proti, Rēzekne un Daugavpils.

Un ilgstoši "Saskaņa" vadīja Rīgu. Ušakovs par mēru kļuva, izveidojot koalīciju ar Aināra Šlesera Latvijas Pirmo partiju, vēlāk apvienoja spēkus ar Andra Amerika partiju "Gods kalpot Rīgai".

Šis laiks iezīmējās ar periodu, kuru varētu dēvēt arī par pašiem savas ārpolitikas veidošanu. Partijai bija līgums ar Vladimira Putina pārstāvēto "Vienoto Krieviju".

Sadarbība ar Maskavu Rīgas domei tika iesākta vēl sociāldemokrāta Gundara Bojāra laikā, taču "Saskaņas" laikā apgriezieni tika kāpināti. "Mēs arī ceram, ka savstarpēji izdevīgās ekonomiskās attiecības starp Rīgu un Maskavu var kļūt par labām attiecībām starp Latviju un Krieviju arī citās jomās," sacīja Ušakovs.

Vairākos veikalos tika atvērti stendi "Rižskij dvorik", ar Latvijā ražotām pārtikas precēm. Taču pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas, kad pret Krieviju tika ieviestas sankcijas, "Rižskij dvorik" panīka ieviesto pretsankciju dēļ.

Fakts, kurš, iespējams, "Saskaņu" vēl uz ilgu liegs partiju uzlūkot par varas partiju ir meklējams 2012. gadā. Toreiz referendumā par krievu valodas atzīšanu par otru valsts valodu "Saskaņa" aicināja balsot "par".

"Es nobalsoju "par", es nobalsoju tāpat, kā balsoja absolūtais vairākums no, cik es varu saprast, maniem vēlētājiem," toreiz stāstīja Ušakovs.

Un vēl viens faktors, kas "Saskaņu" ir atgrūdis no sadarbības ar latviešu elektorātu pārstāvošajām partijām, ir 9. maija svinības. Tās redzamākie biedri bija vieni no galvenajiem padomju okupācijas armijas slavinātājiem. It sevišķi laikā, kad "Saskaņa" valdīja Rīgā un varēja netraucēti organizēt plašas šo pretrunīgi vērtēto svētku svinības.

Un arī šovasar bēdīgi slavenajos notikumos pie okupāciju slavinošā pieminekļa, pat neraugoties uz ģeopolitiskajām aktualitātēm, "Saskaņas" līderi bija starp galvenajiem aktīvistiem.

"Saskaņas" valdīšanas laiks Rīgas domē iezīmējās arī ar vairākiem skandāliem. Ušakova dzīvesvietā pat notika kratīšana "Rīgas satiksmes" korupcijas skandāla ietvaros. Tika atklāti fiktīvi darbinieki "Rīgas namu pārvaldniekā" un citos uzņēmumos.

Tas viss noveda pie rezultāta, ka pirms trim gadiem toreizējais pašvaldību ministrs Juris Pūce Rīgas mēru atstādināja no amata.

Domes vadības tandēms Ušakovs no "Saskaņas" un Andris Ameriks no "Gods kalpot" Rīgai domes ārkārtas vēlēšanās nepiedalījās. Abi ielēca Eiropas Parlamenta vēlēšanu vilcienā, kas tos veiksmīgi nogādāja Briselē. "Saskaņa" Rīgas domē šobrīd ir opozīcijas partija. Jaunā seja Konstantīns Čekušins vēlētājam tik atpazīstams nekļuva.

Galvenais pretendents uz eiroparlamentārieša krēslu patiesībā bija Vjačeslavs Dombrovskis, taču pēc notikumiem domē "lokomotīve" tika nomainīta. Pat neraugoties uz iepriekš publiski pausto solījumu nekandidēt.

Ar Eiroparlamenta kandidātiem "Saskaņai" patiesībā nav veicies. Iepriekš ievēlētie Aleksandrs Mirskis un Andrejs Mamikins pēcāk to "uzmeta".

Atskatoties uz šo Saeimu, "Saskaņa" tajā ienāca kā uzvarētāji. Vairāku deputātu tai vairs nav. Viļoties lietu kārtībā, "Saskaņas" valdi Dombrovskis pameta. Drīz vien viņš tika izslēgts pavisam. "Tā ir daļa no cenas, kura man jāsamaksā," viņš teica.

Līdz ar viņu izslēdza arī Ļobovu Švecovu, savukārt Ivars Zariņš bija spiests nolikt deputāta mandātu, pēc tam, kad atzina: sakot, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai nav iespējams – kļūdījies. Bet Zariņš grib atpakaļ. Vidzemē startēs ar 1. numuru.

Daudzu gadu garumā konsekventi mēģinot izvairīties no skaidras atbildes par Latvijas okupācijas 1940. gadā atzīšanu, pēc 2022. gada februāra "Saskaņai" nācās skaidri pozicionēties. Pret Ukrainu vērsto agresiju tā nosodīja. "Saskaņa" sevi uzskata par atbildīgu, lai Latvijas krievvalodīgais ieņemtu pareizo pozīciju. Taču atbalsts ir manāmi krities. Tā vairs nav populārākā partija valstī.

"Esmu pārliecināts, ka mums izdosies atkarot atpakaļ savu krievu vēlētāju sirdi,s un mēs iestāsimies par katru, lai viņš būtu Latvijas patriots," uzskata partijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Tiesa, kandidējot 14. Saeimas vēlēšanās, savā programmā Krievijas īstenotās agresijas atbalss nav jūtama. Ar valsts drošību saistīti jautājumi neparādās vispār.

Tā kā rudenī Latvijā sākšoties vēl nepieredzēti smaga ekonomiskā krīze, "Saskaņa" uz Saeimas vēlēšanām iet ar solījumiem par plašu sociālā atbalsta programmu, PVN samazināšanu vai atcelšanu konkrētām preču un pakalpojumu grupām.

Pats pirmais programmas punkts vēsta "Latvijas Republikas Valsts prezidents ir jāievēlē tautas balsojumā."

14. Saeimas vēlēšanas notiek 2022. gada 1. oktobrī. Parlamentā uz četriem gadiem tiks ievēlēti 100 deputāti no pieciem vēlēšanu apgabaliem. Piedalīties vēlēšanās tiesības būs Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Vēlēšanu nedēļā pirmdienā, ceturtdienā un piektdienā varēs nodot balsi glabāšanā, savukārt vēlēšanu diena ir 1. oktobris – sestdiena. Šogad nobalsot varēs, gan uzrādot pasi, gan ID karti.