Autosporta skatītājiem avārijas ir teju "saldais ēdiens". Bet kā tās uztver paši braucēji un apdrošinātāji?

Ivars Vasaraudzis ir viens no pirmajiem rallistiem pašmāju autosporta vēsturē, kurš braucis ar visdārgāko tehniku – WRC automobili. Viņš stāsta, ka savu spēkratu apdrošinājis Anglijā pie kompānijas, kas nodarbojas ar sporta auto apdrošināšanu.

Līdzīga pieredze ir arī rallija komandas "ASRT" vadītājam Aināram Igaveņam, kura pirmā sastapšanās ar sacīkšu spēkratu apdrošināšanu bijusi Portugālē. "Interesējāmies pie angļu kompānijām, kas ilgus gadus apdrošina formulu, un viņi to novērtēja ļoti pozitīvi. Sak, beidzot, malači – sākat pareizi domāt," viņš atceras.

Tomēr, kā izrādās, jau piecus gadus pašmājās šajā virzienā darbojas kompānija "IF Kasko" un, izvērtējot katru apdrošināšanas gadījumu, pievērš lielu uzmanību arī konkrētā rallista braukšanas stilam, kā arī statistikai. "Ir jau skaidrs, kurš no braucējiem būs tāds, kurš, visticamāk, nobrauks no desmit posmiem deviņus, no 20 – 18, bet ir arī tādi, par kuriem ir lielas bažas. Iekāpjot mašīnā, viņam ir tikai – gāze un bremzes. Varbūt kaut kur sastresojas, varbūt kādā posmā zaudē laiku, un tā vēlme atgūt to ir tik liela, ka notiek negadījums," skaidro produkta vadītājs Roberts Skrupskis.

Rallija apdrošināšana ir aptuveni 5-10% no sporta spēkrata vērtības, tomēr nosacījumi var mainīties. Vai, apzinoties, ka avārijas gadījumā pats par visu atbildēsi, vispār ir iespējams ātri pabraukt? Ivars Vasaraudzis norāda, ka nepārtraukti domājot par to, cik kas maksā, visticamāk, augstus rezultātus nemaz neizdosies sasniegt.

Video