Problēmas būvniecības nozarē: aplokšņu algas, ienākumu un darbinieku neuzrādīšana, korupcija

Tāpēc valsts kasē nodokļos netiek samaksāti vidēji 80-90 miljoni eiro gadā. Pēdējo gadu mērķi sakārtot būvniecības nozari, iespējams, likušas nozares dalībniekiem sākt darboties mazliet godprātīgāk.

Jaunākie nozares pētījuma dati gan rāda, ka aplokšņu algu īpatsvars ir 34,6%, 30% neuzrāda ienākumus, 20,5% savukārt neuzrāda darbinieku skaitu, bet korupcijas apjoms ir 15,1%. Tas ir krietni augstāk nekā vidējais rādītājs valstī.

Paši uzņēmēji atzīst, ka visvairāk izvairās no darbaspēka nodokļu nomaksas.

Arnis Sauka

"SSE Riga" asociētais profesors, pētījuma autors

Darbaspēka nodokļi viennozīmīgi ir lielākais, kas sastāda ēnu ekonomiku būvniecības nozarē, to atzīst visa nozare. Pie tam būvniecības eksperti, šie pieci aptaujātie praktiski visi kā viens runā par PVN shēmām, kā tas ļauj ģenerēt skaidru naudu un kā tas veicina aplokšņu algu apjomu.

Vairums jaunu būvniecības nozares regulējumu sāks darboties nākamgad, bet šodien nozares profesionālās organizācijas parakstīja arī būvniecības ētikas kodeksu, kam turpmāk vajadzētu kalpot par padarīto darbu kvalitātes garantiju sabiedrībai.

Savukārt paši būvnieki norādījuši, ka galvenās problēmas un ēnu ekonomikas cēloņi būvniecības nozarē ir apjomu trūkums un tam sekojoša īpaši asa konkurence, kas liek būvniekiem meklēt ceļus, kā vēl vairāk samazināt izmaksas un arī nopelnīt.

Vēl viens cēlonis ēnu ekonomikai būvniecībā ir zemākā cena iepirkumos – tā piespiež ģenerāluzņēmējus pieprasīt arī iespējamo mazāko cenu no apakšuzņēmējiem, tā samazinot darbu kvalitāti.

Vēl tiek minēts zems projektu līmenis, kas liek apturēt jau iesāktus būvdarbus, kā arī būvkomersantu klasifikācijas neesamība.

Plašāk par šo tematu – LNT Ziņu 20 sižetā: