Vargulis: Nav pamata bažām par militāru uzbrukumu, bet Krievijas hibrīduzbrukumi nav izslēgti
Kamēr karš Ukrainā turpinās bez būtiskiem izrāvieniem frontē, Krievija arvien aktīvāk varētu izmantot hibrīdtaktikas Eiropā, tostarp Baltijas valstīs. Analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" vadošais partneris un RSU lektors Mārtiņš Vargulis norāda, ka īpaši jutīgs periods ir gaidāmās vēlēšanas, kad sabiedrības ietekmēšana kļūst par vienu no galvenajiem mērķiem.
TV3 raidījumā "900 sekundes" Vargulis komentēja ASV valsts sekretāra Marko Rubio paustās bažas, ka Krievijas karš pret Ukrainu varētu izpausties arī citās valstīs caur sabotāžām, kiberuzbrukumiem un citiem hibrīdapdraudējumiem.
Pēc viņa teiktā, Kremlim šāda taktika nav nekas jauns. "Viena no galvenajām domām ir ieviest bailes sabiedrībā, lai sabiedrība reflektētu saviem politiķiem un tādējādi tiktu mazināts Rietumu atbalsts Ukrainai," sacīja Vargulis.
Eksperts norādīja, ka Krievijas militārie panākumi Ukrainā joprojām ir ierobežoti, tādēļ Maskava meklē citus veidus, kā ietekmēt situāciju. Viņaprāt, tieši hibrīdaktivitātes šobrīd ir viens no ticamākajiem instrumentiem.
Runājot par Baltijas valstīm, Vargulis atzina, ka plaša militāra uzbrukuma draudi šobrīd nav redzami, taču dažādas hibrīdoperācijas ir iespējamas. "Hibrīdaktivitātes mēs varam sagaidīt," viņš uzsvēra.
Kā iespējamos scenārijus eksperts minēja kiberuzbrukumus, sabotāžas mēģinājumus, informatīvās operācijas un citas darbības, kuru mērķis ir radīt sabiedrībā nedrošības sajūtu.
Īpašu uzmanību viņš pievērsa gaidāmajām vēlēšanām. "Tā ir bijusi klasiska Kremļa pieeja, it īpaši vēlēšanu laikā," sacīja Vargulis.
Pēc viņa domām, vēlēšanas ir viens no ērtākajiem brīžiem, kad ārvalstu spēki var mēģināt padziļināt plaisu starp sabiedrību un politikas veidotājiem.
Sarunā tika skarts arī jautājums par mākslīgā intelekta izmantošanu informācijas telpā. Komentējot NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītāja Jāņa Sārta izteikumus par mēģinājumiem ietekmēt mākslīgā intelekta sniegtās atbildes, Vargulis atzina, ka risks ir ļoti nopietns. "Mākslīgais intelekts un šie rīki var kļūt par ģeopolitisko instrumentu," viņš norādīja.
Eksperts uzsvēra, ka dažādi mākslīgā intelekta modeļi jau šobrīd uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem mēdz sniegt atšķirīgas atbildes, tāpēc informācijas uzticamība un datu avoti kļūs arvien svarīgāki.
Komentējot iespējamo Ukrainas, ASV un Krievijas tikšanos, Vargulis pauda piesardzīgu skepsi un aicināja vispirms sagaidīt apstiprinājumu, ka tā patiešām notiks. Viņaprāt, būtisks jautājums būs Eiropas Savienības iesaiste un kopējā pozīcija.
Savukārt, vērtējot plašu rezonansi izraisījušo diskusiju par sankciju atcelšanu Krievijas miljardieriem Ališeram Usmanovam un Mihailam Frīdmanam, analītiķis norādīja, ka īpaši daudz jautājumu rada tas, cik cieši abi uzņēmēji ilgstoši bijuši saistīti ar Krievijas politisko un ekonomisko eliti.
Pēc Varguļa domām, Latvijai svarīgākais šajā situācijā bija skaidri demonstrēt savu nostāju. "Dienas beigās iznākums, manuprāt, ir ar pozitīvu zīmi," viņš sacīja.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
