CIP brīdina par iespējamu Krievijas dronu uzbrukumu Dienvideiropā no Vidusjūras

Kā vēsta "Euronews", atsaucoties uz Spānijas laikrakstu "El Mundo", izskanējusī informācija balstīta CIP ziņojumā, kas nodots vairākām Eiropas valstīm. Par iespējamo scenāriju pirmais ziņoja žurnālists Havjers Kolass, kurš iepriekš ilgstoši strādājis Krievijā.

Saskaņā ar medija rīcībā esošo informāciju, uzbrukumos varētu izmantot Krievijas dronus "Gerbera" – salīdzinoši nelielas un grūti pamanāmas ierīces, kuru darbības rādiuss sasniedz aptuveni 600 kilometrus.

Eksperti norāda, ka šādu dronu mērķis nebūtu plaša mēroga postījumi. To kaujas lādiņš ir neliels, tomēr ar to pietiktu, lai īslaicīgi paralizētu lidostu, izraisītu ugunsgrēku vai radītu plašu rezonansi sabiedrībā.

Krievija jau iepriekš izmantojusi līdzīgas metodes

Pēc "El Mundo" apkopotās informācijas, Kremlis jau ir eksperimentējis ar dronu palaišanu no kuģiem.

Šā gada februārī Zviedrijas jūras spēki Ēresunda šaurumā fiksējuši dronu, kas pacēlies no Krievijas izlūkošanas kuģa.

Tāpat drošības eksperti atgādina par incidentiem Vācijā un Polijā. Vācijas amatpersonas Krievijas specdienestiem piedēvē uzbrukuma mēģinājumu Leipcigas lidostai, savukārt pirms gada Polijas gaisa telpā tika konstatēti vairāki bezpilota lidaparāti.

Kāpēc tieši Dienvideiropa?

Analītiķi uzskata, ka potenciālo mērķu izvēli nosaka nevis attālums līdz Krievijai, bet gan ievainojamības.

Britu eksperts Kīrs Džailss laikrakstam "El Mundo" paudis viedokli, ka Maskava meklētu "vājāko punktu Eiropā".

Pēc viņa domām, atsevišķām Dienvideiropas valstīm nav tik attīstītu pretgaisa aizsardzības sistēmu, kādas izveidotas NATO austrumu flangā.

Līdzīgu argumentu iepriekš izteicis arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rute. Viņš uzsvēris, ka mūsdienu apstākļos ģeogrāfiskais attālums vairs negarantē drošību. "Raķete līdz Madridei var nonākt tikai aptuveni desmit minūtes vēlāk nekā līdz Varšavai," iepriekš norādījis Rute.

Bažas par politisko ietekmi

Rakstā norādīts, ka Spānijai, Francijai un Itālijai ir vēl kāda kopīga iezīme – visās trīs valstīs 2027. gadā gaidāmas vēlēšanas.

Eksperti pieļauj, ka Kremlis varētu censties izmantot sabiedrības nogurumu no kara Ukrainā un ar salīdzinoši nelieliem, bet simboliskiem incidentiem ietekmēt politisko vidi.

Īpaša uzmanība pievērsta arī Spānijai, kur premjerministra Pedro Sančesa valdība nonākusi domstarpībās ar NATO partneriem par aizsardzības finansējuma palielināšanu.

Draudi, kurus Eiropa vairs nevar ignorēt

Lai gan pagaidām runa ir par izlūkdienestu brīdinājumu un iespējamu scenāriju, nevis apstiprinātiem uzbrukuma plāniem, Eiropas drošības eksperti uzsver, ka pēdējo gadu notikumi liecina par Krievijas gatavību izmantot dažādas hibrīdkara metodes.

Tie var būt sabotāžas mēģinājumi, dezinformācijas operācijas, kiberdraudi vai bezpilota lidaparātu izmantošana.

Pēc "Euronews" vēstītā, galvenās bažas rada tas, ka šādas aktivitātes varētu pakāpeniski pārcelties arī uz Vidusjūras reģionu, mazinot ilūziju, ka Dienvideiropa atrodas tālu no kara radītajiem riskiem.

Jāpiebilst, ka Krievija iepriekš noraidījusi apsūdzības par NATO valstu gaisa telpas pārkāpumiem un citām hibrīdoperācijām Eiropā.