No 2% līdz cīņai par Saeimu. Ko vēlētājiem sola "Suverēnā vara" un "Jaunlatvieši"?

"Suverēnās varas" līdere Jūlija Stepaņenko vairākkārt mainījusi partijas. 2021. gadā viņa bija Aināra Šlesera politiskā spēka "Latvija pirmajā vietā" līdzdibinātāja, valdes priekšsēdētāja un pat partijas prezidenta kandidāte. Viss mainījās 2022. gada martā, kad Stepaņenko kopā ar Ļubovu Švecovu izslēdza no "Latvija pirmajā vietā" pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, jo abas politiķes nepievienojās partijas kategoriskajam nosodījumam pret Krievijas karu Ukrainā.

Lieku laiku netērējot Stepaņenko uz 2005. gadā dibinātās sīkpartijas "Savienība Latgales Sirds" juridiskās čaulas izveidoja "Suverēno varu" un devās cīņā par balsīm Saeimas vēlēšanās.

Toreiz vēlētājus pārliecināt neizdevās – "Suverēnā vara" nepārvarēja 5% barjeru un neiekļuva parlamentā, bet sasniedza līmeni, kad pienākas valsts finansējums par 2% barjeras pārvarēšanu. Arī Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās 2024. gadā rezultāts nebija pietiekams. Partija saņēma 2,62 procentus balsu un EP neiekļuva.

Pirmais būtiskais izrāviens notika 2025. gada pašvaldību vēlēšanās. Rīgas domes vēlēšanās "Suverēnā vara" un "Jaunlatvieši" ieguva 12,13 procentus balsu un astoņus deputātu mandātus. Tas partiju padarīja par vienu no redzamākajiem opozīcijas spēkiem Rīgas domē.

"Apvienība Jaunlatvieši" izveidota 2023. gadā. Tās priekšsēdētājs ir pašreizējais Rīgas domes deputāts Rūdolfs Brēmanis – kādreizējais diplomāts, kuru tiesā par krāpšanos saistībā ar dienesta dzīvokļa īri, kas radījusi Latvijai vairāk nekā 10 000 eiro zaudējumus laikā, kad Brēmanis strādāja Latvijas vēstniecībā Apvienotajos Arābu Emirātos. Tiesas process pret viņu turpinās.

Šogad Brēmanis slavu iemantoja ar video no skolas salidojuma, kurā mēģināja izvicoties ar kādu skolasbiedru, kā arī augusta nogalē kritizējot šūnapraidi un meteorologus par brīdinājumiem pirms postošās vētras.

Savukārt Olaines novadā uzmanības centrā nonāca partijas deputāts Andris Vurčs. Tika apšaubīta viņa CVK iesniegtā informācija par iegūto izglītību, un par šo jautājumu tika vērtēta iespējamā nepatiesu ziņu sniegšana.

Politisko dvīņupartiju līderi skaidri apzinās, ka tieši saturs sociālajos medijos, pārsvarā tiešraides no visdažādākajiem notikumiem, ļauj tiem kļūt pamanāmiem un piesaistīt protesta elektorātu, kas vēlas radikālākus risinājumus problēmām valstī.

Abus politiskos spēkus šobrīd vieno (vismaz programmā paustais uzsvars) uz Latvijas suverenitāti, nacionālajām interesēm, mazāku birokrātiju un plašāku iedzīvotāju iesaisti politikā. Realitātē tā visbiežāk ir asa pašreizējā Latvijas rietumeiropeiskā kursa virzības kritika.

Tagad apvienība gatavojas 15. Saeimas vēlēšanām. Saraksti iesniegti visos piecos vēlēšanu apgabalos, un kopumā tajos ir 124 kandidāti.

Rīgā saraksta priekšgalā ir Jūlija Stepaņenko un Rūdolfs Brēmanis. Latgalē pirmais ir  bijušais Rīgas domnieks, Saeimas deputāts un politiskā spēka līderes vīrs Vjačeslavs Stepaņenko.

"Suverēnās varas" un "Jaunlatviešu" tandēms sola vismaz piecus gadus nepaaugstināt nodokļus un neieviest jaunus, pārskatīt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un samazināt PVN vairākām precēm un pakalpojumiem. Veselības aprūpē apvienība cer samazināt pacientu līdzmaksājumus un medikamentu PVN. Izglītības jomā tiek piedāvāts atjaunot krievu valodas apguvi kā izvēles priekšmetu skolās.

Politiskajā sistēmā "Suverēnā vara" un "Jaunlatvieši" grib panākt tautas vēlētu prezidentu un Saeimas deputātu skaita samazināšanu no 100 līdz 50.

Ļoti skaļi ir arī solījumi par lielajiem valsts projektiem. Apvienība sola pārtraukt "airBaltic" finansēšanu un iesaldēt "Rail Baltica" būvniecību, kamēr tiktu izvērtēta projekta līdzšinējā īstenošana.

Solīts: "izbeigt Latvijas uzņēmēju ģeopolitisko vajāšanu" un nepieļaut esošās dzelzceļa infrastruktūras demontāžu — tātad, saglabāt sliedes uz Krieviju.

Programmas kritiķi gan norāda uz būtisku problēmu — apvienība vienlaikus sola samazināt vairākus nodokļus, palielināt sociālo atbalstu un finansēt jaunus pasākumus, bet detalizēts aprēķins par to, kā to visu apmaksāt, programmā nav izklāstīts.

Interesanti, ka daudzi šāgada solījumi ir līdzīgi tiem, kurus "Suverēnā vara" izvirzīja jau 2022. gadā. Toreiz partija solīja samazināt PVN apkurei un elektrībai, atcelt OIK maksājumus, atcelt nekustamā īpašuma nodokli mājokļiem un samazināt PVN Latvijā ražotai pārtikai.

Daudzus pārsteidzis partiju apvienības straujais izrāviens reitingos. Pavasarī "Suverēnās varas" un "Jaunlatviešu" atbalsts bija aptuveni seši procenti. Jūnijā tas pieauga līdz 8,6 procentiem, bet jūlijā sasniedza jau 11,4 procentus. Tas apvienību ierindoja otrajā vietā aiz "Apvienotā saraksta".

Politologi šo kāpumu skaidro ar redzamiem līderiem, aktīvu komunikāciju sociālajos medijos un spēju uzrunāt gan latviski, gan krieviski runājošos vēlētājus.

Vai tas varētu būt tikai protesta balsojums, vai arī "Suverēnā vara" kopā ar "Jaunlatviešiem" pirmo reizi nonāks Saeimā, kļūstot par vienu no būtiskākajiem spēkiem nākamajā parlamentā? To izšķirs vēlētāji 3. oktobrī.