Finanšu drošības spilvens: cik liels tas nepieciešams un kā to veidot?

Tā galvenais uzdevums ir palīdzēt saglabāt finansiālu stabilitāti brīdī, kad rodas negaidīti izdevumi vai samazinās ienākumi. Drošības spilvens nav paredzēts ikdienas pirkumiem vai plānotiem tēriņiem, piemēram, ceļojumam vai remontam, kuru iespējams savlaicīgi paredzēt.

Cik lielam jābūt finanšu drošības spilvenam?

Nav vienas summas, kas būtu piemērota visiem. Drošības spilvena apmēru parasti vērtē pēc tā, cik mēnešu nepieciešamos izdevumus tas varētu segt.

Lai noteiktu sev piemērotu mērķi, vispirms vērts aprēķināt viena mēneša obligātos izdevumus. Tajos var ietilpt:

• mājokļa īre vai kredīta maksājums;
• komunālie maksājumi;
• pārtika;
• transports;
• apdrošināšana;
• esošo saistību maksājumi;
• veselības un ģimenes izdevumi.

Piemēram, ja neatliekamie izdevumi ir 1000 eiro mēnesī, trīs mēnešu rezerve būtu 3000 eiro, bet sešu mēnešu – 6000 eiro. Tas ir tikai aprēķina piemērs, nevis universāls ieteikums.

Nepieciešamais uzkrājuma apjoms ir atkarīgs no ienākumu stabilitātes, mājsaimniecības lieluma un esošajām finanšu saistībām. Cilvēkam ar mainīgiem ienākumiem vai ģimenei, kurā ir viens galvenais pelnītājs, lielāka rezerve var būt nozīmīgāka nekā mājsaimniecībai ar vairākiem stabiliem ienākumu avotiem.

Svarīgāk ir sākt pakāpeniski

Ja aprēķinātais mērķis ir vairāki tūkstoši eiro, to nav nepieciešams sasniegt uzreiz. Uzkrājumu iespējams veidot pa posmiem.

Pirmais mērķis var būt neliela rezerve biežākajiem neparedzētajiem izdevumiem. Pēc tam to var palielināt līdz viena mēneša nepieciešamo izdevumu apjomam un pakāpeniski turpināt veidot tālāk.

Arī neliels uzkrājums var mazināt finansiālo slodzi. Ja neparedzētie izdevumi ir 300 eiro un rezervē jau ir 200 eiro, no tekošajiem ienākumiem jāsedz tikai atlikusī daļa.

Viens no praktiskākajiem veidiem, kā veidot uzkrājumu, ir noteikt konkrētu summu, kas katru mēnesi tiek atlikta uzreiz pēc ienākumu saņemšanas. Ja iespējams, var izmantot automātisku pārskaitījumu uz atsevišķu krājkontu.

Svarīgāka par lielu sākuma summu ir regularitāte.

Kur glabāt drošības spilvenu?

Drošības spilvena galvenā funkcija ir tāda, ka tas ir pieejams brīdī, kad tas patiešām ir nepieciešams. Tāpēc, izvēloties, kur šo naudu glabāt, būtiski vērtēt pieejamību, drošību un nodalījumu no ikdienas līdzekļiem.

Ja uzkrājums tiek glabāts tajā pašā kontā, no kura tiek apmaksāti ikdienas pirkumi un rēķini, robeža starp rezervi un tērējamo naudu var kļūt neskaidra. Atsevišķs krājkonts var palīdzēt šo līdzekļu izmantošanu kontrolēt.

Savukārt drošības spilvena daļu, kas var būt nepieciešama īsā laikā, ne vienmēr ir lietderīgi turēt instrumentos, kuru vērtība būtiski svārstās. Ja nauda jāizmanto brīdī, kad ieguldījuma vērtība ir samazinājusies, var rasties zaudējumi.

Kad drošības spilvenu izmantot?

Ne katrs neplānots pirkums ir ārkārtas situācija. Pirms izmantot uzkrājumu, vērts sev uzdot trīs jautājumus:

Vai izdevumi ir nepieciešami?
Ja to iespējams atlikt bez būtiskām sekām, iespējams, drošības spilvenu izmantot nevajag.

Vai izdevumi bija neparedzēti?
Ikgadēji vai iepriekš zināmi maksājumi būtu jāplāno budžetā atsevišķi.

Vai izdevumu nesegšana radītu būtisku problēmu?
Piemēram, steidzams mājokļa remonts atšķiras no kosmētiskiem uzlabojumiem, kurus iespējams atlikt.

Šādi kritēriji palīdz saglabāt uzkrājumu situācijām, kurās tas patiešām nepieciešams.

Drošības spilvens un aizņemšanās nav viens un tas pats

Uzkrājums un aizņemšanās, tostarp kredīts, ir divi atšķirīgi finanšu instrumenti. Drošības spilvens ir paša cilvēka iepriekš atlikta nauda, savukārt kredīts rada finanšu saistības – saņemtā summa jāatmaksā atbilstoši līguma nosacījumiem, ņemot vērā procentus un citas iespējamās izmaksas.

Tāpēc kredītu nevajadzētu uztvert kā finanšu drošības spilvena aizstājēju.

Ja ar uzkrājumu konkrētu izdevumu segšanai nepietiek un tiek apsvērts īstermiņa kredīts, pirms lēmuma pieņemšanas būtiski izvērtēt tā nepieciešamību un spēju uzņemtās saistības izpildīt. Jāpievērš uzmanība procentu likmei, gada procentu likmei (GPL), līguma termiņam, maksājumu apmēram, kopējai atmaksājamajai summai un iespējamām papildu izmaksām.

Tikpat svarīgi ir aprēķināt, kā jaunas kredītsaistības ietekmētu budžetu turpmākajos mēnešos. Kredīta maksājumi kļūst par papildu regulāriem izdevumiem, tāpēc pirms lēmuma pieņemšanas jāņem vērā ne tikai pašreizējie ienākumi, bet arī iespējamās izmaiņas finansiālajā situācijā.

Pirms kredītlīguma noslēgšanas rūpīgi jāiepazīstas ar tā noteikumiem un jāizvērtē arī citas iespējas, kas nerada jaunas finanšu saistības.

Drošības spilvens regulāri jāpārskata

Finansiālā situācija laika gaitā mainās. Var pieaugt mājokļa izmaksas, mainīties darbs, ienākumi, ģimenes sastāvs vai esošās saistības. Tāpēc arī drošības spilvena apmēru ir vērts periodiski pārrēķināt.

Ja uzkrājums izmantots, pēc situācijas stabilizēšanās to iespējams pakāpeniski atjaunot.

Drošības spilvens nevar novērst neparedzētus notikumus, taču tas var mazināt to tūlītējo ietekmi uz budžetu un dot vairāk laika pārdomāt turpmākos finanšu lēmumus.

Brīdinām! Aizņemšanās maksā naudu!