Drošības finansēšana uz parāda nevar būt ilgtermiņa stratēģija, uzsver Kulbergs

Premjers atzīmēja, ka Latvija kopā ar citiem NATO sabiedrotajiem iegulda nacionālajā, reģionālajā, Eiropas un transatlantiskajā drošībā. Viņš pateicās sabiedrotajiem par militāro klātbūtni Latvijā, kas ļauj valsts iedzīvotājiem būt drošībā.

Kulbergs uzsvēra, ka karavīru klātbūtnei ir nozīme, jo ir jābūt gataviem ļaunākajam, lai atturētu Krieviju no jebkādiem "aplamiem" nodomiem. Ministru prezidents uzsvēra, ka tikai spēcīga ekonomika var nodrošināt tikpat spēcīgu aizsardzību.

Viņš pieminēja, ka Latvija aizsardzībai atvēl gandrīz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet iekšējai drošībai un aizsardzībai kopā aptuveni 6,4% no IKP. Premjera ieskatā tas ir skaidrs piemērs tam, cik nopietni Latvija rūpējas ne tikai par savu aizsardzību un drošību, bet arī par Eiropas drošību.

"Arī citām Eiropas valstīm būtu jāseko šim piemēram. Ja mēs to spējam, tad to spēj arī citas Eiropas valstis. Mēs ieguldām drošībā, lai būtu gatavi sliktākajam scenārijam un no tā izvairītos," sacīja Kulbergs.

Viņš norādīja, ka drošībā tiek ieguldīta nodokļu maksātāju nauda un Eiropas Savienības (ES) līdzekļi, tāpat Latvija aizņemas, lai samaksātu par savu drošību un aizsardzību. Premjers uzsvēra, ka aizsardzība un drošība ir vienīgās jomas, kas attaisno naudas tērēšanu vai aizņemšanos, taču nevar dzīvot no aizņemtas naudas, tā ir arī jānopelna.

"Mums ir jāpelna vairāk un jāsamazina Latvijas parāds. Tieši tāpēc arī ES drošībai un aizsardzībai ir jāatvēl vairāk līdzekļu. Runājot par nākamo ES daudzgadu budžetu, Latvija ir norādījusi, ka tai nepieciešami septiņi miljardi eiro, lai nodrošinātu savu un austrumu flanga drošību," sacīja Kulbergs.

Viņš skaidroja, ka finansējuma aprēķins ir vienkārši pamatojams. Premjers atsaucās uz Eiropas Komisijas aplēsēm, ka Krievijas kara Ukrainā dēļ Latvija un citas austrumu flanga valstis izjūt tiešu ietekmi uz savu ekonomiku 1,8 procentpunktu no IKP apmērā.

"Mums ir mazāk investīciju, mazāka uzņēmējdarbības aktivitāte, mazāks tūrisms un lielāka nenoteiktība. Tās ir izmaksas tam, ko es saucu par "ģeogrāfisko sodu"," sacīja Kulbergs.

Viņš atzīmēja, ka kopš 2022. gada Latvija ir ieguldījusi vienu miljardu eiro ES ārējās robežas stiprināšanā ar Krieviju un Baltkrieviju. Ministru prezidents skaidroja, ka daļa Latvijas aizsardzības budžeta tiek atvēlēta militārajam aprīkojumam. Daļa no militārā aprīkojuma tiek ražota ES, galvenokārt tādās valstīs kā Vācija, Spānija, Zviedrija un Somija.

"Mēs tiešā veidā ieguldām šo valstu ekonomikā. Mēs aizņemto, kā arī nodokļu maksātāju naudu novirzām šo valstu ekonomikām. Tāpēc mums ir vajadzīgs papildu stimuls austrumu pierobežas reģioniem, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti un spētu noturēt ES robežu drošu," sacīja Ministru prezidents.

Viņš atzīmēja, ka tukši un ekonomiski neaktīvi pierobežas reģioni ietekmē drošību, tāpēc nedrīkst pieļaut ekonomiskās aktivitātes samazināšanos austrumu flangā. Kulbergs uzsvēra, ka nedrīkst būt vājā ķēdes posma, un visām austrumu flanga valstīm ir jābūt spēcīgām.

Ministru prezidents sacīja, ka austrumu flanga valstu līderu mērķis sarunās par nākamo ES daudzgadu budžetu ir panākt lielāku ES atbalstu. Viņaprāt, būtisks jautājums ir aizsardzībai un drošībai atvēlētā finansējuma izlietojums. Kulbergs uzsvēra, ka Latvijā attīstās aizsardzības industrija, īpaši dronu jomā.

Premjers vērsa uzmanību uz Sēlijas poligonu. Viņa ieskatā tas ir nozīmīgs un mūsdienīgs resurss, ko var piedāvāt visām Eiropas valstīm, kā arī militārajai industrijai ārpus ES. Pēc Kulberga paustā tas patlaban ir vienīgais šāda mēroga poligons, kas var piedāvāt elektromagnētiskās aizsardzības testēšanu, munīcijas izmēģinājumus un militārā gaisa aprīkojuma testēšanu.

Ministru prezidents īpaši izcēla ar Ukrainu parakstīto vienošanos par sadarbību aizsardzības jomā, kas ļauj sadarboties ar valsti, kas piedzīvo straujas pārmaiņas un tehnoloģisko attīstību. Kulbergs pieminēja, ka būtiska nozīme ir droniem un Latvija plāno investēt arī šajā jomā.

Premjers uzsvēra, ka Latvija gadā aizsardzībai novirza divus miljardus eiro, taču šai summai ir jāveicina arī ekonomikas izaugsme. Viņaprāt, 30% līdz 40% no šī finansējuma ir jāstrādā aizsardzības industrijas labā. Kulbergs pieminēja, ka mācība, kas gūta no Ukrainas, ir par to, cik būtiskas ir vietējās spējas un piegādes.

Ministru prezidents secināja, ka vietējās piegādes ir vienīgais veids, kā saglabāt drošību, jo nevar paļauties tikai uz to, ka kāds cits kaut ko piegādās. Viņš akcentēja, ka runa nav tikai par militāro jomu, bet arī par medicīnas precēm, medicīniskajām spējām, ražošanas jaudām, pārtikas preču pieejamību un enerģijas apgādi, savienojamību un kiberdrošību.

"Mēs esam redzējuši, ka ES ir bijusi pārāk atkarīga no ārējiem piegādātājiem medicīnas jomā un kritiski svarīgu komponentu piegādēs. Mēs esam redzējuši, cik vāji varam kļūt, ja pārāk daudz tiek nodots pakalpojumu sniedzējiem ārpus ES," teica Kulbergs.

Viņaprāt, stratēģiski nozīmīgas lietas ir jāglabā valstī. Tāpat Kulbergs uzsvēra, ka ir jāizmanto Ukrainas gūtā pieredze un zināšanas, jo tieši Ukrainā patlaban rodas inovatīvākie un kaujas apstākļos pārbaudītie risinājumi. Viņš pieminēja, ka Latvija un Ukraina ir panākušas vienošanās par četru sadarbības uzņēmumu izveidi Latvijā, lai atbalstītu Ukrainu un aizsardzības industriju.

Ministru prezidents atzīmēja, ka Kanādas vadītā Aizsardzības, drošības un noturības banka tiks izveidota Rīgā. Viņš pieminēja, ka var būt līgums, klients un tehnoloģija, taču, ja nav finansējuma, ar iepriekš nosaukto nepietiek. Kulbergs atzina, ka situācija uzlabojas, tomēr joprojām vērojamas problēmas, piemēram, aizsardzības industrijas uzņēmumiem ir grūtības atvērt bankas kontu.

Noslēgumā Ministru prezidents sacīja, ka Eiropa nenovērtē savu spēku un spējas mainīties. Viņš uzsvēra, ka Eiropā ir gan finanšu līdzekļi, gan tehnoloģiskās iespējas un jaudas, kā arī griba. Pēc Kulberga paustā Krievijas ekonomika ir salīdzināma ar Itālijas ekonomiku.

"Ja mēs apvienojam visus savus resursus, mūsu iespējas ir divdesmit reižu lielākas nekā agresoram. Manuprāt, huligāns uzvedas kā huligāns, taču tā rīcībā nav līdzekļu, lai īstenotu savus draudus," sacīja premjers.