Uz saturu

Pēc 100 dienām amatā vismaz trešdaļa "nepadarīto darbu mapes" jau iztīrīta, vērtē Kulbergs

Šī brīža valdībai apritējušas 100 dienas, un premjers Andris Kulbergs (AS) atzīst, ka līdztekus mantotajām problēmām nācies risināt arī virkni negaidītu krīžu – sākot no kiberuzbrukumiem valsts iestādēm līdz drošības jautājumiem un gatavošanās procesam gaidāmajām vēlēšanām. Vienlaikus valdība turpina darbu pie birokrātijas mazināšanas, budžeta veidošanas un valsts izdevumu pārskatīšanas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Raidījumā "900 sekundes" Kulbergs valdības darbu salīdzināja ar lielas "nepadarīto darbu mapes" šķirošanu. "Trešdaļa līdz pusei ir samazināta," sacīja premjers, vērtējot, cik daudz no iepriekš uzkrātajiem jautājumiem izdevies atrisināt četros mēnešos.

Viņš uzsvēra, ka valdības uzdevums ir ne tikai ķerties pie jaunām iniciatīvām, bet arī izvērtēt iepriekš uzkrātās problēmas un atteikties no liekām procedūrām.

Tiesa, saņemti arī pārmetumi par Kulberga valdības darba tempu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera iepriekš norādījusi, ka birokrātijas mazināšanā un reformu īstenošanā trūkst nepieciešamā ātruma un vēriena.

Kulbergs šādai kritikai pilnībā nepiekrīt, uzsverot, ka valdība pie problēmu risināšanas strādā intensīvāk nekā iepriekš. "Man tas, ka tādas tēmas vispār ir dienaskārtībā, jau parāda tempu. Trīs sēdes nedēļā ejam cauri jautājumiem, kas nekad nav bijuši iepriekš celti," sacīja premjers.

Viņš atzina, ka četru mēnešu laikā nav iespējams atrisināt visas gadiem uzkrātās problēmas, īpaši laikā, kad valdībai paralēli nācies risināt kiberuzbrukumus, drošības jautājumus un gatavošanos vēlēšanām. "Mēs nevaram četros mēnešos izdarīt to, kas nav izdarīts gadu gaitā," uzsvēra Kulbergs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Par vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem šajās 100 dienās premjers nosauca kiberuzbrukumu virkni valsts iestādēm. Pēc viņa teiktā, tieši šie incidenti likuši no jauna izvērtēt iepriekš izveidoto drošības sistēmu efektivitāti. "Mēs esam bijuši labākā līmenī, ka veicam revīziju un saprotam – ir izveidoti centri, tiem piešķirti miljoni, bet kaut kā krīzēm neesam kļuvuši gatavāki," norādīja premjers.

Runājot par paveikto drošības jomā, Kulbergs uzsvēra, ka viens no valdības pirmajiem uzdevumiem bija valsts aizsardzības stiprināšana pēc incidentiem ar Krievijas droniem Baltijas reģionā.

Viņš atgādināja, ka valdības darbības sākumā īpaši aktuāls bija jautājums par Latvijas spējām laikus pamanīt un neitralizēt potenciālus apdraudējumus. Premjers norādīja, ka šajā laikā noslēgts dronu iepirkuma līgums ar Ukrainu, stiprinātas radaru sistēmas un precizēts regulējums drošības infrastruktūras izvietošanai.

Vēl viens svarīgs uzdevums bijis gatavošanās Saeimas vēlēšanām. Kulbergs atzina, ka četru mēnešu laikā faktiski nācies no jauna izveidot vēlēšanu sistēmas tehnisko nodrošinājumu.

Tikmēr par vienu no sarežģītākajiem jautājumiem turpina kļūt nākamā gada budžets. Kulbergs uzsvēra, ka valdība nevēlas koncentrēties tikai uz izdevumu samazināšanu. "Mēs nevaram visu laiku domāt tikai par griešanu. Jāatrod veids, kā nopelnīt naudu," viņš sacīja.

Premjers norādīja, ka ministrijām uzdots sagatavot priekšlikumus ne vien iespējamiem ietaupījumiem, bet arī ekonomikas attīstības scenārijiem, kas ļautu palielināt valsts ieņēmumus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Komentējot publiskās domstarpības koalīcijas politiķu vidū, Kulbergs atzina, ka priekšvēlēšanu laikā partijām dabiski pieaug vēlme izcelties sabiedrības acīs. Tomēr premjers uzsvēra, ka valdības lēmumi tiek pieņemti kompromisu ceļā un pēc vienošanās panākšanas partneriem vajadzētu turēties pie dotā vārda.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm