Videospēles pēc darba: izklaide vai arī treniņš smadzenēm?

Videospēles prasa aktīvu iesaisti un pētījumi liecina, ka starp to spēlēšanu un atsevišķu kognitīvo spēju uzlabošanu pastāv pozitīva saistība. Uz to norāda arī Pēteris Urtāns, ergoterapeits un "RigaBrain" smadzeņu treniņu centra vadītājs: "Mērena videospēļu spēlēšana var iesaistīt un trenēt vairākas kognitīvās prasmes vienlaikus – uzmanības noturēšanu un pārslēgšanu, reakcijas ātrumu, darba atmiņu, telpisko uztveri, roku un acu koordināciju, lēmumu pieņemšanu un problēmu risināšanu."

Viņš īpaši izceļ spēju ātri uztvert lielu informācijas apjomu un atlasīt konkrētajā brīdī būtisko. Tā ir prasme, kas noder ne tikai spēlē, bet arī ikdienā un darbā, kur cilvēkam nepārtraukti jāizvērtē, kam pievērst uzmanību un ko konkrētajā brīdī ignorēt.

Arī dažādi spēļu žanri attīsta atšķirīgas iemaņas – stratēģijas spēles biežāk prasa plānot vairākus soļus uz priekšu, izvērtēt alternatīvas un pārvaldīt resursus, savukārt dinamiskās spēles vairāk noslogo reakcijas ātrumu, vizuālo uzmanību, uzmanības pārslēgšanu un roku–acu koordināciju.

"Dažādas spēles var izvirzīt ļoti atšķirīgas prasības smadzeņu darbībai. Es gan vairāk skatītos nevis uz pašu spēles žanra nosaukumu, bet uz to, kādus uzdevumus cilvēks konkrētajā spēlē atkārtoti veic. Tieši šie procesi nosaka, kuras prasmes tiek izmantotas visvairāk," norāda Pēteris Urtāns.

Svarīgākais nav stundu skaits, bet tas, kā cilvēks funkcionē

Runājot par mērenu spēlēšanu, nav viena universāla stundu skaita, kas būtu piemērots ikvienam. Būtiskāk ir vērtēt, vai spēles nesāk aizstāt citas svarīgas dzīves jomas.

"Svarīgāk par vienu konkrētu stundu skaitu ir skatīties uz cilvēka kopējo funkcionēšanu. Ja videospēles ir viena no vairākām brīvā laika aktivitātēm un cilvēks saglabā pietiekamu miegu, fiziskās aktivitātes, darba pienākumus, attiecības un spēju spēlēšanu pārtraukt iecerētajā laikā, tad runājam par daudz sabalansētāku lietošanu. Arī darbā mēs daudz skatāmies tieši uz cilvēka ikdienas funkcionēšanu, un arī videospēļu gadījumā svarīgākais jautājums būtu ne tikai – cik ilgi cilvēks spēlē, bet kā viņš pēc tam turpina dzīvot savā ikdienā," skaidro Urtāns.

"Pieaugušajiem laiks, ko viņi var veltīt saviem hobijiem, nereti ir ierobežots, tāpēc tehnoloģiju vērtība slēpjas arī spējā šo laiku lieki netērēt. Ja cilvēks vakarā izvēlas stundu pavadīt spēlējot, ir būtiski, lai viņš šo stundu pēc iespējas vairāk varētu veltīt pašai spēlei," norāda Līga Bite, "Samsung" korporatīvās komunikācijas vadītāja Baltijā.

Savukārt brīdinājuma signāls ir brīdis, kad spēlēšana regulāri sāk ietekmēt ikdienas kvalitāti – cilvēks iet vēlāk gulēt, atsakās no fiziskām aktivitātēm, atliek darbus vai pienākumus, kļūst grūtāk pārtraukt spēlēšanu vai nākamajā dienā izjūt tās sekas uz pašsajūtu un koncentrēšanās spējām.

Galu galā videospēles nav ne brīnumlīdzeklis, ne ienaidnieks. Tāpat kā sports, seriāli vai citi hobiji, arī videospēles var būt efektīvs dažādu kognitīvo spēju uzlabotājs un brīvā laika pavadīšanas veids – ja tās papildina, nevis aizstāj pārējās dzīves jomas.