Zemessardzes komandieris: Diaspora var atbalstīt Latvijas aizsardzību arī no ārvalstīm

Viņš vērsa uzmanību, ka patlaban tiek izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par Zemessardzes atbalstītājiem un viena no regulējuma daļām būs saistīta ar diasporu. Krjukovs pauda, ka ārvalstīs dzīvojošie latvieši var iesaistīties un līdzdarboties valsts aizsardzībā, arī, piemēram, darbojoties vietējās kopienās.

Noskaties: NBS meklē iespējas Latvijas uzņēmumu tehnoloģijas ieviest ātrāk

Zemessardzes komandieris uzsvēra, ka diaspora ir "dziļums". Viņš skaidroja, ka Latvijai tās ģeogrāfiskā izmēra dēļ ir ierobežots drošības dziļums, savukārt latviešu kopienas atrodas Austrālijā, ASV, Eiropā un citviet pasaulē. Tādēļ, pēc Krjukova paustā, Latvijas drošības atbalsta iespējas nav ierobežotas tikai Baltijas telpā.

Zemessardzes komandieris sacīja, ka viens no veidiem, kā ārvalstīs dzīvojošie var līdzdarboties, ir veicināt informētību par Latviju un to, kā tā tiek sargāta. Tāpat Krjukovs minēja iespēju iesaistīties citās organizācijās.

Zemessardzes komandieris klāstīja, ka pēc Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas būs jāmeklē risinājumi sadarbībai ar Latvijas vēstniecībām un militārajām pārstāvniecībām, tostarp domājot par ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu apmācību iespējām un citiem veidiem, kā viņi varētu līdzdarboties valsts aizsardzībā.

Krjukovs arī uzsvēra, ka ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi var iestāties Zemessardzē. Pēc viņa paustā, ir cilvēki, kuri no ārvalstīm regulāri brauc uz Latviju piedalīties apmācībās, savukārt ir tādi, kuri kādu laiku nav darbojušies Zemessardzē darba saistību dēļ ārvalstīs un vēlāk atgriezušies Latvijā. Viņš piebilda, ka dienestam Zemessardzē ir likumā noteikts vecuma ierobežojums.

Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Dace Melbārde (JV) uzsvēra, ka plašas krīzes situācijā cilvēkiem jābūt gataviem noteiktu laiku par sevi parūpēties pašiem.

Viņa atzīmēja, ka vēstniecības sniegs visu nepieciešamo atbalstu, tomēr cilvēkiem, kuri nebūs laikus veikuši sagatavošanās darbus, plašas krīzes situācijā būs krietni grūtāk. Melbārde skaidroja, ka vēstniecību darbinieki šādā situācijā būs aizņemti ar daudziem darbiem un arī telefona līnijas var nesasniedzamas.

Melbārde klāstīja, ka vēstniecības jau sadarbojas ar diasporas kopienām – ĀM un vēstniecību rīcībā esot plašs diasporas un diasporas organizāciju kontaktu saraksts, un šie kontakti tiek regulāri uzturēti. Viņa uzsvēra, ka ciešu attiecību veidošana ar vietējo diasporu ir viens no vēstnieku un vēstniecību pienākumiem.

ĀM parlamentārā sekretāre aicināja diasporas organizācijas sadarbībā ar vēstniecībām un citām nevalstiskajām organizācijām Latvijā rīkot seminārus par to, kā labāk sagatavoties krīzes situācijām. Tāpat Melbārde aicināja, uzturoties valstīs ar paaugstinātiem riskiem, reģistrēties Konsulārajā reģistrā, lai konsulārā dienesta rīcībā būtu informācija par to, kur atrodas Latvijas valstspiederīgie.

Viņa uzsvēra, ka cilvēka personīgā atbildība un sagatavošanās krīzes situācijām, arī reģistrēšanās un savu kontaktu nodošana konsulārā dienesta rīcībā, ir izšķiroša.

Jau rakstīts, ka piektdien Ārlietu ministrijā notika Latvijas diasporas forums, kurā pievērsās arī diasporas un ārvalstīs esošo Latvijas valstspiederīgo rīcībai krīzes situācijās, kā arī diasporas kopienu iespējamajam ieguldījumam Latvijas atbalstam.