Nākamie mēneši Latvijai nebūs viegli; lielākie drošības riski saistīti ar vēlēšanām, pauž Rinkēvičs

Valsts prezidents norāda, ka situācija pasaulē, Eiropā un mūsu reģionā ir saspringta. Krievijas agresija pret Ukrainu, karadarbība Tuvajos austrumos, kas turpina radīt politisku un militāru eskalāciju.

"Tai tagad pievienojās arī energoresursu cenu pieaugums un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, " uzsver Rinkēvičs.

Prezidents atzīst, ka šī gada rudens un ziema būs visai sarežģīta un tam gatavojas gan Latvija, gan Eiropa.

Rinkēvičs norāda, ka publiskajā telpā izskan dažādi un nereti pretrunīgi vērtējumi par drošības situāciju Eiropas austrumu flangā un NATO.

Taču jau šobrīd pieaug Krievijas inspirēti sabotāžas, spiegošanas un diversiju akti pret Ukrainu atbalstošo valstu infrastruktūru un uzņēmumiem. Kā piemērus prezidents min Leipcigas dronu incidents, vilciena apšaude pie Ukrainas un Polijas robežas.

Prezidents norāda, ka Krievijas inspirētas sabotāžas, spiegošanas un diversiju aktivitātes pret Ukrainas atbalstītājvalstīm jau ir vērojamas arī Latvijā, turklāt tuvākajos mēnešos iespējama tālāka situācijas eskalācija.

Pēc Krievijas Valsts domes vēlēšanām vienā vai citā formā varētu sekot mobilizācija un turpmākas militārās operācijas Ukrainā. Pēc prezidenta norādītā, Krievijas mērķis ir izmantot šo ziemu, lai gūtu militārus panākumus Ukrainā, iebiedētu tās atbalstītājus un vājinātu, bet ideālā gadījumā arī sašķeltu NATO un Eiropas Savienību.

"Pašreiz redzam gan reālas, gan info operācijas," uzsver prezidents.

Rinkēvičs norāda, ka Latvijas un sabiedroto drošības iestādes nepārtraukti sadarbojas un apmainās ar informāciju un jau vairākkārt izdevies novērst, neitralizēti vai notverti spiegi, diversanti vai sabotieri.

"Diemžēl 100 procentu garantijas par pretinieka darbību novēršanu nav nevienam un nekad," uzsver Rinkēvičs.

Prezidents pauž, ka "Šajā trauksmainā laikā es vados no trim principiem: faktu analīze, Krievijas retorika un vēsturiskais konteksts."

Taču prezidents uzsver, ka šobrīd pieejamie fakti neliecina par plaša mēroga klasisku Krievijas iebrukums NATO vai Eiropas Savienības teritorijā, jo tam nav nepieciešamās spēku koncentrācijas.

Taču citas sabotāžas un aktivitātes pieaugs un, pēc prezidenta teiktā turpinās pieaugt.

Prezidents arī uzskata, ka līdz šim pieļauta kļūda, sabotāžu, teroraktus un diversijas dēvējot par hibrīdapdraudējumu.

"Tas rada tādu nevainīgu sajūtu, gluži kā par hibrīdauto runājot," viņš norāda, piebilstot, ka par nepieciešamību mainīt šādu pieeju diskutēts arī ar citu valstu kolēģiem.

Taču Latvijā, prezidents akcentē, ka tuvākajās nedēļās lielākie riski ir saistīti ar vēlēšanām.

Starp iespējamiem apdraudējumiem prezidents min kiberuzbrukumus, migrācijas spiedienu uz Baltkrievijas robežas, dronu incidenti, informatīvās kampaņas un citi.

Tādēļ Latvija lūgusi palielināt NATO gaisa patrulēšanas iznīcinātāju klātbūtni reģionā, pagarināta operācija "Vilkatis" un pastiprināts drošības un iekšlietu dienestu darbs.

Prezidents norāda, ka arī publiskajā telpā apspriestajam scenārijam par iespējamu nelielu Krievijas specvienību iebrukumu NATO dalībvalstu teritorijā un iespējamu NATO 5. panta darbības kavēšanu.

"Arī šis scenārijs tiek uztverts nopietni. Gan Latvijas bruņotie spēki, gan šeit izvietotās NATO vienības dos stingru pretsparu, negaidot diskusijas Briselē, šādi plāni un pilnvaras jau ir dotas." uzsver prezidents.

"Šis ir trauksmains laiks, lietas strauji mainās un nākamie mēneši mūsu valstij, tāpat kā daudzām citām, nebūs viegli," saka prezidents.

Rinkēvičs pauž, ka valsts aizsardzības un iekšlietu sistēmas apzinās lielo atbildību un riskus. Tās dara maksimāli, lai tos mazinātu.

Taču prezidents uzsver, ka šobrīd katrs no mums var piedalīties vēlēšanās, atbalstīt NBS un Zemessardzi, ziņot tiesībsargiem par aizdomīgām aktivitātēm un rast jebkādas idejas, kā stiprināt valsti.