Centrāltirgus līdz 2030. gadam piedzīvos vērienīgas pārmaiņas. Ko sola atjaunot?
Rīgas Centrāltirgus pārvaldīšanu uzņēmumam "Rīgas nami" plānots uzticēt vēl uz 30 gadiem. Ilgtermiņa līgums ļaušot līdz tirgus simtgadei īstenot vairāk nekā 30 miljonu eiro vērtus attīstības plānus. Ko iecerēts mainīt un ko no pārmaiņām gaida tirgotāji un pircēji?
"Rīgas namu" piedāvājums pašvaldībai ir šāds – ja Centrāltirgus pārvaldīšanu uzņēmumam uztic vēl uz 30 gadiem, tas apņemas sagādāt tirgus atjaunošanai vajadzīgo finansējumu, neprasot papildu līdzfinansējumu no Rīgas budžeta.
"Mūsu plāns ir pilnīgi skaidrs, līdz tirgus 100-gadei, kas būs 2030. gadā gadā, – atjaunot pilnībā visu tirgus teritoriju, ārtelpu, paviljonus, autostāvvietas izveidot, mūsu plāns, arī līdz šim, mēs esam virzījušies soli pa solim, attiecīgi atjaunojot kādu no paviljoniem, radot iespēju uz turieni pārcelties tirgotājiem, attiecīgi nākamos darbus, veicot nākamajā paviljonā."
Naudu plānots ieguldīt gan no uzņēmuma līdzekļiem, gan daļu aizņemoties un piesaistot arī Eiropas fondu finansējumu.
"Tas, kā mēs redzam uz priekšu, tad tirgū ir nepieciešamas liela apjoma investīcijas, un vairs nav iespējams izlīdzēties ar nelieliem remontdarbiem, pēc mūsu aplēsēm, tuvāko ⅘ gadu laikā tirgū ir nepieciešamas investīcijas vismaz 30 miljonu eiro apmērā, kas aptver visu tirgus teritoriju, gan paviljonus, gan ārtelpu, gan Spīķeru kvartālu, gan autostāvvietas izbūvi."
Pašlaik no pieciem Centrāltirgus paviljoniem apmeklētājiem atvērti ir tikai divi – Zivju un Gastronomijas. Sakņu paviljonā notiek pārbūve, lai nākamā gada pavasarī uz turieni pārceltu gaļas un zivju tirgotājus. Savukārt Piena paviljonā paredzēts mainīt jumtu un pārbūvēt grīdu, bet nākamā gada otrajā pusē to plānots atvērt ēdināšanai. (tikai ideja – šim aizkadram varbūt var grafiku uztaisīt – tādu no augšas ar paviljoniem, kas kurā notiek)
Slēgto gaļas paviljonu Rīgas nami neplāno pilnībā atjaunot. Uzņēmums paredz ieguldīt konstrukciju drošībā, bet līdz nākamā gada maijam izsludināt paviljona nomas tiesību izsoli. 32:53
Tikmēr tirgotāji un apmeklētāji nākotnes ieceres vērtē caur šodienas pieredzi. Viņuprāt, līdz ar ēku un infrastruktūras atjaunošanu jāmainās arī tam, kā tirgus darbojas ikdienā.
"Tieši mazie uzņēmēji, viņi nevar ienākt tirgū, viss ir tik dārgs, viņiem nav iespējas te. Es nāku un redzu vienu un to pašu produkciju, pārpirkto produkciju, gribas jau.. viena "Straupe", paldies Dievam, vēl ir. Bet daudzi jau aizgāja projām, Skrīveri neizturēja, "Dimdiņi" neizturēja"
"Lai būtu galdi labāk iekārtoti, vai ne? Ziniet, es kādreiz braucu līdzi mammai tirgot un man asociējas, kā agrākos laikos bija, kad bija pilns tirgus, visi cilvēki iet, iepērkas, bija ļoti liela izvēle visur. Lai tirgotājiem būtu ērtāk, lai tirgotāji.. Kā lai panāk, ka klienti jūtas gaidīti, līdz ar to arī pircējus piesaistītu vairāk."
"Lai būtu ērts apmeklētājiem, lai būtu sadalīti produkti pa paviljoniem, nevis tā kā tagad, sabāzts viss kopā, zivis, blakus cūkas galvas, pēc tam vistu ķepas Varbūt vairāk vietas Latvijas lauksaimniekiem atbrīvot, ne tikai to nakts tirgu attīstīt, bet arī pa dienu to platību norobežot, kuri ir Latvijas, tiešām īstie audzētāji, nevis pārpircēji."
Atbildīgie sola domāt arī par to, kā tirdzniecību te padarīt pieejamāku mazajiem ražotājiem, bet konkrētu risinājumu šobrīd nav. Tikmēr, ja dome līgumu ar "Rīgas namiem" pagarinās, tad pusgada laikā tiks rīkots arhitektūras un dizaina metu konkurss, kas jau konkrētāk ieskicēs, kādas pārmaiņas sagaida tirgu tā simtgadē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
