Aiz priekškara: Narkomāns Zelenskis, rusofobs Sikorskis un par cēlsirdību apskaustie krievi
Kremlis vēlētos ilgtspējīgu mieru, nevis pamieru, ko atbalsta arī Baltais nams, bet tam traucē nejaukā Eiropa, kas to vien zina, kā kurināt karu un kas gatavojas uzbrukt Krievijai. Civiliedzīvotāju slaktiņš Ukrainas pilsētā Bučā ir nevis Krievijas kara noziegums, bet ukraiņu safabricējums, savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir neglābjams narkomāns. Krievijai neesot nekāda motīva uzbrukt Eiropai, taču tās līderi vienalga uzkurina "rusofobu histēriju". Tas arī ir viss, kas jāzina par Kremļa propagandas aktuālajiem vēstījumiem.
Jā, un vēl – ASV prezidents Donalds Tramps un viņa tuvākā apkārtne esot noskaņota konstruktīvi un meklējot risinājumu mieram, bet visa Eiropas politiskā elite vēlas turpināt karu, jo tas esot vienīgais veids, kā tai noturēties pie varas.
Līdztekus izskan stingri Kremļa paziņojumi, ka nekāda pamiera, tostarp "enerģētiskā pamiera", nebūs. Vai nu miers uz Krievijas noteikumiem, kas nozīmē faktisku Ukrainas kapitulāciju, vai karš.
Krievijas meli ANO
Visu aizvadīto nedēļu krievi stāstīja, kā ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir strādājis ANO Ģenerālajā asamblejā. Proti, viņš ANO ģenerālsekretāram Antoniu Guterrešam esot iesniedzis "pierādījumus", ka Krievijas pastrādātie kara noziegumi Bučā, kas ir starptautiski pierādīti, esot viltus ziņas, kuras safabricējuši ukraiņi.
"Es uzskatu inscenēto civiliedzīvotāju nogalināšanu Kijivas piepilsētā Bučā par visciniskāko farsu. Krievijas karaspēks izgāja no Kijivas apgabala 2022. gada 30. martā. Divas dienas vēlāk pilsētas mērs parādījās televīzijā, lepni paziņojot, ka Ukraina ir atguvusi pilnīgu kontroli pār Buču un ka tur vairs nav palicis neviens krievu karavīrs. Kadri tika uzņemti uz pilsētas galvenās ielas. Tā ir plata iela, un tā bija pilnīgi tukša. Tomēr trīs dienas pēc tam, kad mūsu vienības bija aizgājušas, tur ieradās BBC filmēšanas grupa un pārraidīja sižetu, kurā bija redzama tā pati iela ar gar tās malām glīti izkārtotiem desmitiem līķu, kas bija tērpti pārsteidzoši tīrā apģērbā, neskatoties uz visapkārt esošajiem dubļiem un slapjdraņķi," ciniski no ANO tribīnes meloja Lavrovs.
ienlaikus 26. septembrī ANO telpās Lavrovs rīkoja preses konferenci, kurā viņa darbinieki izdalīja bukletus, kas atgādināja pasākuma programmas. Bukleta augšdaļā bija rakstīts "Starptautiskais sabiedriskais tribunāls par Ukrainas neonacistu noziegumiem". Lapas vidū bija redzams virsraksts "Gebelsa mantinieki: notikumu viltošana Bučā un asiņaini Kijivas režīma inscenējumi".
Savukārt Ukrainas Dezinformācijas apkarošanas centrs apstiprināja, ka Kremļa sagatavotajā bukletā bojā gājušie civiliedzīvotāji nepatiesi klasificēti kā "likvidēts militārais personāls" vai cilvēki, kuri "miruši no slimībām".
Bukletā arī teikts, ka "šajā ziņojumā minētie faktu piemēri ir tikai neliela daļa, kas nepārprotami liecina par notikumu viltošanu Bučas pilsētā, ko ar Rietumvalstu atbalstu veicis Kijivas režīms, kā arī par Ukrainas sistemātisko un asiņaino praksi nogalināt pašas pilsoņus, lai apsūdzētu Krieviju". Lavrovs arī apgalvoja, ka Ukraina aizliegusi Donbasa iedzīvotājiem runāt krieviski, kas neatbilst patiesībai.
Krievija kārtējo reizi izmanto ANO Ģenerālo asambleju kā platformu savas dezinformācijas izplatīšanai un kara noziegumu pret Ukrainu attaisnošanai, secina Ukrainas Dezinformācijas apkarošanas centrs.
Līdztekus Lavrovs arī izmantoja iespēju kārtējo reizi apsūdzēt Eiropu nacisma atdzimšanā. "Kolēģi, pirms gada mēs atzīmējām uzvaras pār vācu nacismu 80. gadadienu… Tomēr 80 gadus vēlāk Nirnbergas mācības nav apguvuši visi. Spriežot pēc izteikumiem, ES vadību ir inficējis rasu pārākuma vīruss. Viena no tā izpausmēm ir atbalsts Ukrainas režīmam. Patiesībā viņi to atbalsta pat tad, kad Kijiva cildina nacistu līdzskrējējus un noziedzniekus, kuru rokas līdz pat elkoņiem ir notraipītas ar krievu, baltkrievu, ebreju, ukraiņu un citu tautību cilvēku asinīm," pauda agresorvalsts ārlietu ministrs.
Lavrovs arī kritizēja ANO ģenerālsekretāru Guterrešu un visu ANO par uzsvara likšanu uz Ukrainas teritoriālo integritāti, kas, pēc viņa domām, mazinot nozīmi tautu pašnoteikšanās tiesībām un minoritāšu tiesībām. Tie esot dubultstandarti, jo, lūk, Grenlandes gadījumā gan visi atsaucoties uz referendumu. Šādas absurdas paralēles Krievijas diplomātijai ir standarta prakse.
Zelenska nomelnošana rit pilnā sparā
Lai arī Kremļa propagandisti nemitīgi nodarbojas ar Zelenska diskreditāciju, tomēr tā notiek atšķirīgā intensitātes pakāpē. Pagājušajā nedēļā Ukrainas prezidenta nomelnošana sasniedza ļoti augstu virsotni, faktiski tā notika katru dienu. Par to runāja arī Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova.
Propagandisti klāstīja, ka Zelenska uzstāšanās ANO Ģenerālajā asamblejā notikusi, viņam esot narkotiku reibumā. "Pati runa, kā visi tagad ziņo, tika teikta reibuma stāvoklī. Zelenskis tiešām izskatījās ļoti, ļoti dīvaini. Šodien kļuva zināms, ka arī "Patriot" raķešu Ukrainai nebūs. Viņi nepiegādās ne licenci, ne raķetes. Zelenskis, tas notika aizkulisēs, solīja mūsu korespondentam, ka lidos uz Maskavu ar raķeti. Viņš runāja krieviski un pat lamājās," par notikušo ANO asamblejā ziņoja propagandists Jevgēņijs Popovs.
Nav gan saprotams izteiciens "kā visi tagad ziņo", jo par to, ka Zelenska runa esot bijusi "dīvaina", vēsta tikai Kremļa mediji. Krievi arī melo, ka Ukrainai nekādā gadījumā nebūšot "Patriot" raķešu. Rietumu mediji atsaucas uz Zelenska teikto, ka Tramps paziņojis, ka esot pieņēmis "galīgo lēmumu" piešķirt Kijivai licenci "Patriot" pretgaisa aizsardzības raķešu ražošanai.
Kā par Zelenski izteicās Zaharova, "visi jau saprot, ka viņš ir neadekvāts, nu, tiešām, kaut kas līdzīgs dehumanizētam tēlam, kurš acīmredzami jau ilgu laiku ir sēdējis cietumā, nevis vienkārši lietojot, bet esot stipri atkarīgs no nelegālām vielām. Un man šķiet, ka viņš to vairs neslēpj un to nav iespējams noslēpt. Viņš ir marionete, un nevis tāda lelle, kuru rausta aiz auklām, bet gan tāda, kurā iesprausta NATO roka, kas viņu vada. Ja agrāk bija jautājums, cik viņš ir leģitīms, tad tagad jau rodas jautājums, vai viņš ir pie pilna prāta".
Protams, ka propagandisti rādīja izvilkumus no bijušās Zelenska preses sekretāres Jūlijas Mendeļas (2019.-2021.) intervijas ar simpātijām pret Kremli pazīstamajam konservatīvajam amerikāņu propagandistam Takeram Karlsonam, kurā Mendeļa apgalvoja, ka Zelenskis bieži esot uzvedies neadekvāti un viņai esot nopietnas aizdomas, ka viņš lietojot kokaīnu.
Savukārt propagandiste Olga Skabejeva paziņoja, ka Zelenskis intervijā "Wall Street Journal" esot sevi nosaucis par mēslu (shit) un teicis, ka viņam esot bail, ka viņu nogalinās.
Tie ir klaji meli. Lūk, Zelenska atbilde uz žurnālista jautājumu, kā viņš tiek galā ar stresu: "Es nezinu. Neesmu pārliecināts, vai es ar to īsti tieku galā. Nē, es domāju – mēs cenšamies darīt savu darbu tā, lai… Lieta nav pat tajā, vai cilvēki tevi cienīs. Svarīgi ir tas, lai pēc kara un pēc prezidenta amata beigām tu varētu turpināt dzīvot savā valstī, staigāt pa ielām, un neviens nevēlētos tevi nogalināt vai nīst tikai tāpēc, ka esi uzvedies kā mēsls – nevis kā līderis vai vīrs."
Kā redzams, Zelenskis nevienā brīdī nesaka, ka baidās no nogalināšanas, kā arī tikai cilvēki ar ļoti ierobežotu intelektuālo kapacitāti var izsecināt, ka Zelenskis sevi nosauc par mēslu.
"Rusofobija" un miera sarunas
Krievi kārtējo reizi sūrojās, ka Eiropa neļauj notikt miera sarunām, bet iestājas par kara turpināšanu. Propagandistu ieskatā esot skaidrs, ka Tramps un Baltais nams ir ieinteresēti virzīt uz priekšu miera sarunas.
Tā tas esot "vismaz pagaidām, spriežot pēc tā, ka Trampa administrācijas amatpersonas un pat pats Tramps nekad nav atbalstījuši jaunāko, tā teikt, modīgo Eiropas tendenci, ka Krievija it kā gatavojas uzbrukt NATO vai dažām kaimiņvalstīm. Tramps to ir noliedzis, un ASV sūtnis NATO to ir noliedzis. Citiem vārdiem sakot, viņi netic šiem naratīviem. Jau tā vien ir netieša zīme, ka pastāv zināma konstruktīva pieeja".
Tikmēr Kremlis atzinīgi vērtē Trampa uzaicinājumu Putinam piedalīties G20 samitā, bet uzsver, ka prezidents vēl galīgo lēmumu neesot pieņēmis. Traģikomiskas izklausījās propagandista Vladimira Solovjova bažas, ka Rietumi nevarēšot garantēt Putina drošību, ja viņš ieradīsies G20 samitā, jo neesot tādu noziegumu, uz kuriem neesot gatavi Eiropas līderi.
Jau pieminētā Zaharova īpaši ārdījās par Polijas ārlietu ministra Radislava Sikorska brīdinājumiem, ka Krievija gatavo liela mēroga provokācijas. Viņa paziņoja, ka Sikorskis esot nedziedināmi slims ar rusofobiju, un atgādināja, ka viņa sieva žurnāliste un rakstniece Anna Eplbauma, kas cita starpā ieguvusi Pulicera prēmiju, esot ļoti naidīgi noskaņota pret Krieviju.
"Šodien neapšaubāmi notiek apzināta eskalācija un provokācija. Daudzi Eiropā saka, ka gaida uzbrukumu no Krievijas Federācijas un tāpēc jāgatavojas militārai rīcībai, karam ar Krieviju. Es vēlreiz vēlos uzsvērt, ka mēs negatavojamies nekādai militārai rīcībai pret Eiropu," taisnojās Putins. Viņa vārdiem gan īsti neviens netic, jo fakti, piemēram, Krievijas Eiropā veiktie sabotāžas akti, liecina par pretējo.
"No publiskajiem izlūkdienestu ziņojumiem, ko snieguši dažādu dalībvalstu vadītāji un aizsardzības ministri, ir visai skaidrs, ka Krievija plāno zināma veida agresīvas darbības, kas, visticamāk, varētu izpausties dažādos veidos," medijam CBC atzina Londonā bāzētā militārās analīzes centra "Royal United Services Institute" (RUSI) vecākais pētnieks gaisa spēku un tehnoloģiju jautājumos Džastins Bronks.
Pētnieka ieskatā tas gan uzreiz nenozīmē, ka krievi ir nolēmuši to darīt, taču tas liecina, ka, visticamāk, notiek aktīva plānošana un līdz ar to risks ir būtiski pieaudzis. Krievi varētu izvēlēties par labu tādām militārām provokācijām, kas būtu zem NATO 5. panta sliekšņa, jo viņi nevēlas ilgstošu plaša mēroga militāru konfrontāciju ar aliansi.
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs ANO Ģenerālās asamblejas laikā aicināja valstu līderus un analītiķus pārtraukt lietot "trauksmainu retoriku", norādot, ka spekulācijas par kara paplašināšanos ir tieši tas, ko vēlas Kremļa propagandas stratēģi.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2026
Par šī materiāla saturu atbild informācijas aģentūra LETA.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
