Aiz priekškara: ASV sūtņi ar Putina "ceļamaizi"

Krievu ieskatā Baltā nama administrācija, ja ne gluži ir Kremļa pusē, tad vismaz tā arī nav Zelenska aizstāve. Propagandisti klāstīja, ka saskaņā ar Putina palīga Jurija Ušakova teikto Vitkofs un Kušners esot solījuši Kijivā izmantot "Putina izlīguma iespēju novērtējumu".

"Kušnera formulējums par ilgtspējīgu noturīgu mieru Maskavā ir atpazīstams, skaidrs un nepārprotami atbalstīts," uzsvēra propagandisti, jo tikšanās laikā esot panākta sapratne, ka jānovērš "konflikta pirmcēloņi". Kā zināms, Kremļa ieskatā iemesls karam esot "nacistiskais" Kijivas režīms, kurš apdraudot Krieviju, kā arī neatrisinātais Donbasa piederības jautājums.

Noskaties: Miera sarunas kustas uz priekšu? ASV redz jaunu iespēju Ukrainas karā

Propagandisti arī līksmoja par Kušnera Kijivā pausto atziņu, ka līdz šim trīspusējo tikšanos laikā Ukrainas un Krievijas delegācijas esot sarunājušās krieviski, kas esot bijis labs formāts.

Kremļa administrācija arī uzsvēra, ka "speciālā militārā operācija" turpināsies, kamēr vien Kijiva un tās atbalstītāji nepiekritīs tās "godīgajām prasībām".

"Gribam mieru, bet nepārtrauksim karu"

Maskava esot gatava apspriest ilgtermiņa izlīgumu un mieru, un uguns pārtraukšanas nosacījumi ir zināmi visiem – tāda ir Kremļa oficiālā nostāja. Vismaz tā, kas tika pausta Vitkofam un Kušneram. Putins arī paziņoja, ka sarunu galvenās puses ir Krievija un Ukraina.

Tajā pašā laikā 3. septembrī diktators paziņoja, ka esot neiespējami risināt sarunas ar teroristiem, par kādiem viņš uzskata ukraiņus. "Jūs esat novērojuši civilo kuģu nolaupīšanu, uzbrukumus civilajiem tirdzniecības kuģiem, un tagad esam dzirdējuši par draudiem uzbrukt civilajām lidmašīnām. Tā, protams, ir valsts terorisma izpausme. Un tas neapšaubāmi sarežģī divpusēju miera sarunu rīkošanas iespējas. Arī Kijivas Eiropas sponsori kavē miera iniciatīvas. Eiropas Savienība tagad atklāti palīdz Zelenskim uzbrukt dziļi Krievijas aizmugurei. Un tā ir līdzdalība noziegumā," klāstīja Putins.

Līdz ar to Maskavas vārdiskā nostāja, kas primāri domāta ASV prezidenta Donalda Trampa ausīm, ir skaidra: mēs jau gribētu miera sarunas, taču kā lai runā ar teroristiem?! Faktiski tas ir labs aizbildinājums patiesajai Putina vēlmei turpināt karu. Par to arī liecina Kremļa prasības kara izbeigšanai, kas ir utopiskas un neizpildāmas, ja vien Ukraina vēlas saglabāt savu suverenitāti un teritoriālo vienotību.

Kamēr Putins runā par miera sarunām, kam traucē "teroristi", tikmēr odiozais Kremļa propagandists Vladimirs Solovjovs valsts televīzijā bliež nekautrējoties, ka "mēs vienmēr vēlamies mieru! Bet mēs vēlamies, lai šī pasaule būtu brīva no sātaniskajiem atkritumiem, ar kuriem karoja mūsu vectēvi un vecvectēvi. Mēs jūs iznīcināsim un noslaucīsim no zemes virsas".

Vienlaikus sarunās ar ASV sūtņiem Kremlis izmantoja iespēju atzīmēt Krievijas armijas "ievērojamos panākumus" kaujas zonā un paust pārliecību par savu mērķu sasniegšanu. "Amerikāņi ņēma vērā vienu punktu, ko mūsu prezidents īpaši uzsvēra, proti, ka Kijivas režīms ir beidzis slēpt savu patieso būtību, uzņemoties nacistu noziedznieku aizsardzību," paziņoja propagandisti.

Līdztekus tika arī atzīmēts, ka "notiekošās sarunas neaprobežojās tikai ar viedokļu apmaiņu par Ukrainas krīzes risināšanu. Ļoti detalizēti tika apspriesti arī ekonomiskie jautājumi un potenciāli nozīmīgi abpusēji izdevīgi Krievijas un ASV projekti. Šie projekti nav iespējami bez sankciju atcelšanas. Un šoreiz Maskavā bija ieradies arī tā sauktais Amerikas sankciju cars, tas ir, par šo jautājumu atbildīgais ASV Valsts kases departamenta ierēdnis Džīns Langs". Izskatās, ka Maskava tiešām cer uz sankciju atvieglošanu.

Starp mēmēm un kritiku

Rietumos Vitkofa un Džareda vizīti Maskavā atspoguļoja amplitūdā no karikatūrām un interneta mēmēm līdz nopietnai analīzei. Vērts uzsvērt, ka par vairākiem Vitkofa un Kušnera izteikumiem Rietumos nepriecājās neviens, izņemot pašus to autorus.

Tā, piemēram, par Vitkofa teikto Putinam, ka, "kad mēs dosimies pensijā, mums būs visi šie neticamie stāsti un atmiņas, un jūsējais būs pašā augšgalā". ASV politiskais komentētājs Tomass Vjetors norādīja, ka šie vārdi tiek teikti "vīrietim, kurš šauj ballistiskās raķetes uz dzemdību namiem un masveidā zog Ukrainas bērnus. Pazemojoša zābaku laizīšana".

Savukārt par Kušnera izteikumu, ka "mieram jābūt abpusēji izdevīgam darījumam, kas palīdz Putinam sasniegt savus "mērķus", bijušais ASV vēstnieks Krievijā Maikls Makfols sociālajā tīklā "X" rakstīja šādi: "Kušnera kungs, Putins sāka šo karu. Runājot abpusēji izdevīgu biznesa darījumu valodā par karu un mieru, jūs esat gatavs atalgot militārus iekarojumus un nevainīgu cilvēku nogalināšanu. Lūdzu, mēģiniet izmantot citu metaforu. Paldies."

Savukārt Kijivas Amerikāņu universitātes dibinātājs un asociētais profesors Romans Šeremeta sociālajos tīklos uzdod retorisku jautājumu, ar kuru dalījušies daudzi: "Vai varat man paskaidrot, kāpēc bin Ladenu, kurš iznīcināja divas ēkas, CIP vajāja gadiem ilgi, bet kara noziedznieks, kurš katru dienu bombardē pilsētas Eiropā, tiekas ar Amerikas Savienoto Valstu prezidenta īpašo pārstāvi?"

Rietumu analītiķi norāda, ka ASV mediācijai nav lielu rezultātu, jo Kremlis nav norādījis, ka ir gatavs pārtraukt kaujas, un, kā apgalvo ukraiņi, viņi sagaida, ka Krievijas spēki ziemā centīsies nodarīt pēc iespējas lielākas ciešanas, cerot piespiest viņus padoties pie sarunu galda.

"Krievijas prezidents Vladimirs Putins atkārtoti uzsvēra Krievijas nevēlēšanos pieļaut nekādus jēgpilnus kompromisus miera sarunu procesā, lai izbeigtu karu Ukrainā. Krievijas prezidenta palīgs Jurijs Ušakovs 6. septembrī paziņoja, ka Putins atkārtoti apliecinājis savu apņemšanos sasniegt visus Krievijas kara mērķus ar militāriem līdzekļiem un uzsvēra Krievijas apņemšanos risināt tā sauktos kara "pamatcēloņus", norāda ASV bāzētā domnīca "Starptautiskais kara pētījumu institūts" (ISW).

Tā kā Kremlis vēl joprojām turas pie pozīcijas, ka Ukrainai ir jāaiziet no visa Donbasa, tostarp arī no tām teritorijām, kas nav krievu okupētas, un pašreizējā Ukrainas valdība jāaizstāj ar prokrievisku, tad ISW secina, ka Putins joprojām nevēlas pieļaut nekādus jēgpilnus kompromisus attiecībā uz Krievijas maksimālistiskajām prasībām. "Putins liek divkāršu uzsvaru uz izdomāto situāciju kaujas laukā, kuru viņš definē kā "realitāti", un uzstāj, ka viņa sagrozītajam faktiskā kara stāvokļa atspoguļojumam jākļūst par pamatu jebkādām miera sarunām par Ukrainu," problēmu ieskicē ISW.

Domnīcas rīcībā ir neoficiāla informācija no Kremlim tuvu stāvoša avota, ka miera līgums netiks noslēgts, kamēr Krievijas spēki neieņems atlikušo Doneckas apgabala teritoriju, un Putins esot pārliecināts, ka krievi to varētu izdarīt līdz šā gada beigām.

"Krievijas militāristi sistemātiski dezinformē Putinu par stāvokli frontē, daļēji pateicoties plaši izplatītajai melošanas kultūrai Krievijas bruņotajos spēkos, ko militārie blogeri dēvē par "skaistajiem ziņojumiem". Krievijas augsta ranga militārie komandieri arī regulāri atspoguļo pārspīlētu Krievijas progresu kā daļu no Krievijas sistemātiskajiem kognitīvā kara centieniem attēlot Krievijas spēkus kā tādus, kas veic plašus uzbrukumus, un Ukrainas aizsardzību kā sabrūkošu. Krievijas militāro komandieru meli un sagrozījumi dažādos līmeņos, visticamāk, liek Putinam nostiprināt savu pārliecību, ka Krievijas spēki var sasniegt savus mērķus Doneckas apgabalā līdz 2026. gada beigām un ka viņam nav jāpiekāpjas," analizē domnīcas eksperti.

Vācija provocējot Krieviju

Līdz ar Vācijas valdības vadītāja Fridriha Merca paziņoto, ka Krievija ir vainojama dronu incidentā Leipcigas lidostā, šī valsts ir kļuvusi par krievu lielāko ienaidnieku, par kuru sūkstās arī ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

"Viņi [vācieši] Leipcigas lidostā atrada avarējušu dronu. Viņi nolēma, ka drons ir līdzīgs, viņi gan to nevar apstiprināt, Krievijas Federācijas izmantotajiem droniem. Un, pamatojoties uz šo pieņēmumu, šo minējumu, ja tā var teikt, viņi pieņēma oficiālu lēmumu slēgt mūsu pēdējo atlikušo ģenerālkonsulātu Vācijā. Atbildot uz to, Maskava slēgs Gētes institūta birojus Maskavā, Sanktpēterburgā un Novosibirskā. Praktiski visi pēdējie tilti starp abām valstīm tiek nodedzināti," sūkstījās Lavrovs.

Vienlaikus krievi, protams, līksmo par galēji labējās partijas AFD panākumiem un tās atbalstu vācu sabiedrībā, tostarp labo startu Saksijas-Anhaltes vēlēšanās. Jāpiebilst, ka AFD atbalstītāji ir pret palīdzības sniegšanu Ukrainai un par sankciju atcelšanu Krievijai, jo tās kaitējot Vācijas ekonomikai.

AFD lielo popularitāti, protams, krievi izmantoja Leipcigas incidenta sakarā. Proti, Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka paši vācieši esot sarīkojuši Leipcigas provokāciju, lai "noslāpētu lielo atbalsta vilni AFD, kas nāk no pašiem vācu tautas dziļumiem".

Kā traģikomisma apogeja šķiet paziņojumi, ka vācieši, kas atbalsta Ukrainu, ir nacisti, savukārt galēji labējās AFD atbalstītāji ir "veselā saprāta" piekritēji. Nav pat vērts jautāt, kopš kura laika, īpaši balstoties vēsturiskajā pieredzē, krievu lielākie draugi ir vāciešu galēji labējie.

Savukārt Solovjovs savā sarunu šovā paziņoja, ka lidmašīnas vispār esot "tīri hoholu (nicīgs ukraiņu apzīmējums) tēma", sākot jau ar notriekto Malaizijas "Boeing". Jāpiebilst, ka starptautiskie izmeklētāji ir snieguši neapgāžamus pierādījumus, ka Malaizijas lidmašīnu notrieca Doneckas separātiskie kaujinieki. Taču patiesi fakti nekad nav bijusi krievu propagandistu iemīļotākais ierocis.

Rezumējot, visus hibrīduzbrukumus, kas notiek Eiropā, veic paši eiropieši, lai varētu tajos apvainot Krieviju un sākt karu pret to. Tāds ir stāstījums, ko katru dienu dzird Krievijas iedzīvotāji.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2026

Par šī materiāla saturu atbild informācijas aģentūra LETA.