ANO brīdina: pasaulei atlicis arvien mazāk laika mežu glābšanai
Pasaule saskaras ar arvien šaurāku iespēju logu, lai atjaunotu mežus, kuri ir būtiski gan pārtikas drošībai, gan cīņai ar klimata pārmaiņām, secināts jaunākajā ANO ziņojumā. Lai gan daudzviet pasaulē notiek mežu atjaunošanas un koku stādīšanas projekti, to apjoms joprojām būtiski atpaliek no iepriekš uzņemtajām saistībām.
Kopš 1990. gada pasaulē izcirsti vairāk nekā 489 miljoni hektāru mežu. Vienlaikus vēl lielākas teritorijas ir degradētas un zaudējušas savu ekoloģisko vērtību, ziņo "The Guardian", atsaucoties uz ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) ziņojumu "Pasaules mežu stāvoklis".
Ziņojuma autori aicina valdības noteikt mežu atjaunošanu par vienu no nacionālajām prioritātēm.
Pēdējo divu desmitgažu laikā dažādas starptautiskas, reģionālas un nacionālas iniciatīvas apņēmušās atjaunot vairāk nekā vienu miljardu hektāru zemes. Tomēr praksē atjaunota tikai aptuveni piektā daļa no solītajām teritorijām.
"Progress ir nevienmērīgs un nepietiekams, lai apmierinātu pieaugošās globālās vajadzības," teikts FAO ziņojumā.
Eksperti norāda, ka mežiem ir būtiska loma ne tikai klimata regulēšanā, bet arī cilvēku labklājībā.
Pašlaik meži aizņem aptuveni trešdaļu Zemes sauszemes teritorijas jeb vairāk nekā četrus miljardus hektāru. Tie uzkrāj milzīgu daudzumu oglekļa, palīdz regulēt nokrišņu daudzumu un ir mājvieta līdz pat 80% visas sauszemes bioloģiskās daudzveidības. Turklāt gandrīz trešdaļai pasaules iedzīvotāju meži ir nozīmīgs iztikas avots.
ANO brīdina, ka pieprasījums pēc koksnes, pārtikas un citiem resursiem turpina pieaugt, kamēr mežu spēja šos resursus nodrošināt ilgtermiņā samazinās. "Tas rada strukturālu nelīdzsvarotību, kas apdraud gan ekosistēmu integritāti, gan uz mežiem balstītu ekonomiku ilgtspēju," secināts ziņojumā.
Mežu stāvokli negatīvi ietekmē ne tikai izciršana. Katru gadu ugunsgrēki skar aptuveni 127 miljonus hektāru mežu. Papildu postījumus rada kaitēkļi, slimības, ekstrēmi laikapstākļi un klimata pārmaiņas.
Eksperti norāda, ka meži kļūst arvien ievainojamāki, jo šie faktori sakrājas vienlaikus ar lauksaimniecības platību paplašināšanos, piesārņojumu un dabas resursu ieguvi.
FAO lēš, ka viena miljarda hektāru degradēto teritoriju atjaunošana ik gadu varētu dot aptuveni 1,8 triljonu ASV dolāru lielus ieguvumus ekonomikai, sabiedrībai un videi.
FAO ģenerāldirektors Cju Dunjui uzsver, ka mežu atjaunošana nav tikai vides aizsardzības jautājums. "Mežu un ainavu atjaunošana ir ne tikai vides prioritāte. Tas ir stratēģisks ieguldījums noturīgās pārtikas sistēmās un lauku reģionu attīstībā," viņš sacīja.
Vienlaikus viņš brīdināja, ka laiks rīcībai strauji sarūk. "Rīcības iespēju logs kļūst arvien šaurāks. Kavēšanās vai nepārdomāta rīcība palielinās ilgtermiņa izmaksas, pastiprinās nevienlīdzību un var novest pie neilgtspējīgas attīstības," uzsvēra Dunjui.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
