"Ābols, ko tu ēd, nav tas, ko ēdīs tavi mazbērni." Kā klimata pārmaiņas maina pārtiku
Klimata pārmaiņas jau tagad ietekmē pārtikas ražošanu visā pasaulē, un nākotnē sekas būs vēl izteiktākas. Zinātnieki brīdina, ka pārmaiņas skars gan lauksaimniekus, gan patērētājus. Daži produkti var kļūt dārgāki, citi – retāk pieejami, bet vēl citiem var būtiski mainīties ierastā garša, vēsta "Live Science".
Ilinoisas Universitātes vides ekonomists norāda, ka pastāv nopietni pārtikas drošības riski, īpaši ja globālā sasilšana turpināsies strauji pieņemties spēkā.
Lauksaimniecībai draud sausums, plūdi
Klimata pārmaiņas rada virkni apdraudējumu lauksaimniecībai. Jūras līmeņa celšanās var appludināt piekrastes lauksaimniecības zemes un padarīt augsni sāļāku. Tas ir īpaši problemātiski reģionos, kur plaši audzē rīsus, jo sāļā augsnē dažkārt kultūraugus kļūst neiespējami audzēt.
Vienlaikus sausuma periodi, karstuma viļņi, vētras un krasas temperatūras svārstības var iznīcināt ražu atsevišķos reģionos, izraisot pārtikas cenu lēcienus un trūkumu.
Arvien lielāki draudi arī jūras velšu pieejamībai
Pārtikas apgāde tiek apdraudēta ne tikai uz sauszemes. Okeānu paskābināšanās un koraļļu rifu apdraudējumi apgrūtina daudzu piekrastes kopienu izdzīvošanu.
Pieaugot ūdens temperatūrai, biežāk zied kaitīgas aļģes. Tās var piesārņot austeres, ķemmīšgliemenes un citas infekciozas slimības ar toksīniem, kas cilvēkiem var izraisīt smagas saslimšanas vai pat nāvi.
Papildu risks ir pārtikas bojāšanās karstuma dēļ.
Uz galda nonāks citas pārtikas preces
Pētnieki prognozē, ka klimata pārmaiņas mainīs arī ikdienas pārtikas izvēli.
ASV ziemeļaustrumos un Klusā okeāna ziemeļrietumu reģionā ābeļu audzētājiem nāksies saskarties ar grūtībām. Mazāk aukstu dienu un vairāk ekstrēma karstuma periodi būtiski samazina ražu.
Tā kā jaunu augļu dārzu izveide piemērotākos reģionos prasa piecus vai vairāk gadus, tas var nozīmēt mazāku ābolu klāstu un augstākas cenas.
Klimata pārmaiņas jau ir ietekmējušas vīnu, veicinot mazāk skābu un alkoholiskāku šķirņu attīstību. Zinātnieki prognozē, ka nākotnē mainīsies arī vīnogu šķirnes, kuras iespējams audzēt tradicionālajos vīna reģionos.
Papildu problēma ir savvaļas ugunsgrēki. To radītie dūmi var piešķirt vīnam nepatīkamu dūmakainu un rūgtu piegaršu.
Karstums ietekmē arī piena lopkopību. Pētnieki norāda, ka augstākās temperatūrās govis saražo mazāk, bet arī pienā esošo tauku un olbaltumvielu daudzums samazinās.
Klimata pārmaiņas rada arī lielāku nenoteiktību. Lauksaimniekiem katru gadu jāizšķiras, vai sagaidāms sausums, plūdi vai vētras.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
