Negaidītais sabiedrotais: kā bebri palīdz cīņā ar klimata pārmaiņu izraisītiem mežu ugunsgrēkiem

Eiropā šovasar karstuma viļņi un sausums veicinājuši plašus ugunsgrēkus. Spānijā liesmas jau nopostījušas vairāk nekā 80 000 hektāru, bet Francijā – vairāk nekā 42 000 hektāru. Simtiem tūkstošu cilvēku bijuši spiesti pamest savas mājas, savukārt Eiropas Komisija iedarbinājusi ārkārtas reaģēšanas mehānismus, lai palīdzētu skartajām valstīm.

Zinātnieki norāda, ka ilgstošs karstums un sausums padara zāli, krūmus un mežus īpaši viegli uzliesmojošus. Savukārt bebru darbība rada pretēju efektu.

Bebri būvē dambjus, rok kanālus un pārveido nelielas ūdensteces par plašiem mitrājiem. Tas palīdz saglabāt mitrumu pat ilgstoša sausuma laikā, nodrošinot zaļākas un ugunsizturīgākas teritorijas.

Kad ugunsgrēks sasniedz šādas vietas, liesmām ir daudz grūtāk izplatīties.

Ugunsgrēks apstājass pie bebru radītā mitrāja

Kā spilgtu piemēru pētnieki min 2020. gada "East Troublesome" ugunsgrēku Kolorādo štatā ASV. Ugunsgrēks iznīcināja gandrīz 200 000 akru zemes, nopostīja mājas un prasīja divu cilvēku dzīvības.

Pēc ugunsgrēka uzņemtajos aerofotoattēlos bija redzamas plašas izdegušas teritorijas, taču dažās vietās mežs bija saglabājies zaļš.

Šīs teritorijas atradās ap bebru izveidotiem mitrājiem.

Eksperti skaidro, ka uguns parasti izvēlas visvieglāk degošo ceļu, tāpēc sausas teritorijas deg daudz straujāk nekā mitras zonas pie bebru dambjiem.

Tas rada ne tikai dabisku šķērsli uguns izplatībai, bet arī drošu patvērumu dzīvniekiem.

Pētījumi apstiprina bebru ietekmi

2020. gadā publicētajā pētījumā "Smokey the Beaver" tika analizēti pieci lieli ugunsgrēki ASV rietumos. Pētnieki secināja, ka teritorijas ar bebru dambjiem ugunsgrēkos cieta ievērojami mazāk nekā apkārtējās vietas. Augu veselības stāvoklis teritorijās bez bebriem pasliktinājās aptuveni trīs reizes vairāk nekā vietās, kur bebri bija sastopami.

Savukārt citā pētījumā, kas publicēts pērn, modelēta bebru iespējamā ietekme Kalifornijas Sjerranevadas reģionā, kur regulāri sastopami gan sausuma periodi, gan plaši ugunsgrēki.

Pētnieki secināja, ka bebru dambji potenciāli varētu uzkrāt aptuveni 120 miljonus kubikmetru virszemes ūdens un radīt vairāk nekā 2200 kvadrātkilometru plašas teritorijas ar paaugstinātu noturību pret ugunsgrēkiem.

Pētījuma autori norāda, ka "ievērojams dambju veidošanas potenciāls saglabājies visos baseinos" un ka bebru atgriešanās sniegtu līdzīgus ieguvumus arī citos reģionos.

Bebri palīdz arī pēc ugunsgrēkiem

Pētnieki tagad analizē arī to, kā bebru veidotie mitrāji palīdz atjaunot ugunsgrēku skartās teritorijas.

Kolorādo štata universitātes doktorants Tims Fegels kopā ar kolēģiem pēc ugunsgrēkiem eksperimentāli izveidojis mākslīgus bebru dambjus. "Tas mums ir sava veida pavisam jauns darbības lauks," sacīja Fegels.

Pēc ugunsgrēkiem augsne kļūst mazāk spējīga uzsūkt lietus ūdeni, tāpēc pieaug plūdu risks un ūdenstilpēs nonāk vairāk nogulumu.

Pētnieki cer, ka dambji palīdzēs palēnināt ūdens plūsmu, uzlabos ūdens kvalitāti un sekmēs ekosistēmu atjaunošanos.

Eiropā piedzīvo bebru atgriešanos

Eksperti norāda, ka bebru nozīme nākotnē varētu kļūt vēl lielāka, jo Eiropā šo dzīvnieku skaits strauji pieaug.

Laikā no 1960. līdz 2016. gadam Eiropas bebru populācija ārpus Krievijas pieaugusi par aptuveni 16 000%, sasniedzot vairāk nekā 1,2 miljonus dzīvnieku.

Bebru dzīves areāls kopš pagājušā gadsimta vidus paplašinājies par vairāk nekā 800%, kas nozīmē, ka Eiropā veidojas arvien vairāk dabisku mitrāju.

Organizācija "Rewilding Europe" uzsver, ka klimata pārmaiņu dēļ pieaugot ugunsgrēku biežumam un intensitātei, bebru loma kļūst arvien nozīmīgāka. "Teritoriju, kurās dzīvo bebri, vērtību nevar novērtēt par zemu. Kā reiz teicis kāds gudrs cilvēks – ūdens nedeg," norāda organizācija.