Karš Eiropā jau piecus gadus. Cik droša ir un būs Latvija? "Līderu debatēs" atbild premjera kandidāti

Premjera amata kandidāti debatēs izvēlējās skaitli no 1 līdz 8, tādējādi pēc nejaušības principa izvēloties arī jautājumu, uz ko jāatbild.

"Apvienotā saraksta" premjera amata kandidāts Andris Kulbergs, atbildot uz jautājumu par Latvijas specdienestu darbu, pauda pārliecību, ka tie kopumā strādā labi un kontrolē situāciju valstī. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijai būtu vairāk jāsadarbojas ar Ukrainas specdienestiem, lai pārņemtu to pieredzi.

"Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši" premjera amata kandidāte Jūlija Stepaņenko, atbildot uz jautājumu par Palestīnas valstiskuma atzīšanu, uzsvēra nepieciešamību šo jautājumu plašāk apspriest gan Latvijā, gan kopā ar starptautiskajiem partneriem.

Savukārt "Latvija pirmajā vietā" premjera amata kandidāts Ainārs Šlesers, atbildot uz jautājumu par Latvijas palīdzību Ukrainai, pauda atbalstu līdzšinējai nostājai Ukrainas atbalstīšanā, vienlaikus uzsverot nepieciešamību vairāk rūpēties par Latvijas pašu drošību. Vienlaikus Šlesers uzsvēra, ka Latvijai jāpievērš lielāka uzmanība arī savas valsts drošībai. Viņš norādīja uz Latvijas vairāk nekā 450 kilometru garo robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, paužot uzskatu, ka tās aizsardzība nav pietiekama.

"Progresīvie" premjera amata kandidāts Andris Šuvajevs atbildēja uz jautājumu – ja būtu bijis Latvijas premjers iepriekšējos četros gados, kuru Eiropas Savienības lēmumu būtu bloķējis, pielietojot Latvijas veto tiesības? Šuvajevs norādīja, ka šāds instruments jālieto ļoti piesardzīgi.

Šuvajevs pauda, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ir tiesības atsevišķos jautājumos izmantot veto, taču tas jādara tikai īpašos gadījumos. Viņaprāt, ir bijušas situācijas, kad atsevišķas valstis bloķējušas Eiropas Savienībai nozīmīgus lēmumus, un tas ne vienmēr nācis par labu kopējām interesēm.

Savukārt Nacionālās apvienības premjera amata kandidāte Ilze Indriksone komentēja jautājumu – vai ekonomisko attiecību uzturēšana ar Krieviju ir Latvijas drošības apdraudējums? Viņa pauda pārliecību, ka ekonomisko attiecību uzturēšana ar Krieviju ir nopietns Latvijas drošības apdraudējums. Viņasprāt, sadarbība ar Krieviju ne tikai rada riskus drošībai, bet arī palīdz Krievijai turpināt karu Ukrainā.

Partijas "Jaunā vienotība" premjera amata kandidāts Arvils Ašeradens pauda pārliecību, ka Krievijas kara Ukrainā iznākumam jābūt pieņemamam pašai Ukrainai. Atbildot uz jautājumu par to, kāds kara atrisinājums visvairāk atbilst Latvijas interesēm, Ašeradens norādīja, ka jebkuram risinājumam jābūt skaidri atbalstītam no Ukrainas valdības puses un tas jāpanāk sarunu ceļā.

Zaļo un Zemnieku savienības premjera amata kandidāts Viktors Valainis pozitīvi novērtēja Valsts aizsardzības dienesta darbību kopš tā atjaunošanas 2023. gadā. Viņš norādīja, ka dienests ir veiksmīgs veids, kā stiprināt Latvijas militārās spējas. Pēc politiķa domām, valstij jāturpina investēt aizsardzībā, novirzot tai 5% no iekšzemes kopprodukta, lai nodrošinātu nepieciešamo infrastruktūru un aprīkojumu.

"Latvijas attīstībai" premjera amata kandidāts Ivars Ijabs pauda uzskatu, ka Latvija ilgtermiņā spēj finansēt aizsardzības izdevumus 5% apmērā no IKP. Politiķis skaidroja, ka daļa no šiem līdzekļiem tiktu izmantota ne tikai militāriem mērķiem, bet arī tā sauktajai duālās lietošanas infrastruktūrai, piemēram, ceļiem un tiltiem.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Līderu debašu" saturu atbild "SIA All Media Latvia" #SIF_MAF2026