VID: Lielākais Krievijas graudu kravu tranzīts caur Latviju nonāk Liepājas SEZ
Augustā būtiski kāpis Krievijas graudu kravu tranzīts caur Latviju. Ņemot vērā apdraudējumu Melnajā un Azovas jūrā šajā graudu nodošanas sezonā agresorvalsts mēģina lielu daudzumu labības eksporta pārvirzīt uz Baltijas jūras ostām. Un tas nozīmē, ka pīķa mēnešos – septembrī, oktobrī pa mūsu sliedēm vesto asiņaino graudu apjomi var atgriezties tādos pašos daudzumos kā kara pirmajos gados. Premjers Andris Kulbergs pat sasauca šim jautājumam domātu valdības ārkārtas sēdi, taču lēmumi, kas būtiski ierobežotu šo kravu plūsmu cauri mūsu valstij, nesekoja.
Latvija ir aizliegusi graudu importu no Krievijas un Baltkrievijas, taču joprojām atļauts ir šo valstu labības kravu tranzīts. Tāpēc tā dēvētie asiņainie graudi joprojām nonāk Latvijas ostās, pārkrauti kuģos un aizvesti uz trešajām valstīm, pamatā Āfrikā. Tāpēc nevar teikt, ka Krievijas graudi būtu kaut kas jauns, taču jaunums ir straujais apjomu pieaugums šoruden.
Nedēļas sākumā starptautiskā ziņu aģentūra "Reuters" informēja, ka Krievijas graudu eksportētāji pārorientē kravu plūsmas no Melnās un Azovas jūras uz Baltijas jūru. Viens no iespējamiem gala mērķiem esot arī Latvijas ostas. Galvenais iemesls – līdzšinējie maršruti kuģiem kļuvuši riskanti Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumu dēļ.
"Reuters" avoti lēš, ka caur šiem alternatīvajiem maršrutiem Baltijas jūrā šosezon Krievija varētu mēģināt novirzīt no pieciem līdz pat 10 miljoniem tonnu labības. Latvijas ostu kapacitāte ir lielāka par pašas vajadzībām, un informētie avoti starptautiskajam medijam prognozēja, ka septembrī Krievijas kravu pārvadājumu apjoms šeit strauji pieaugs. Uz to reaģēja premjers Andris Kulbergs (AS) trešdienas vidū izsaucot pie sevis Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas dzelzceļa vadību, kā arī satiksmes ministru.
Tajā pašā dienā "Zemnieku Saeimas" vadības cēla trauksmi, ka vietējie lauksaimnieki esot augustā saņēmuši atteikumu no trim ostu termināļiem par savu graudu izvešanu. Tā neizrādījās taisnība. Satiksmes ministrija noskaidroja, ka patlaban ostās nav problēmu ar vietējo Latvijas graudu kravu apkalpošanu. Taču Valsts ieņēmumu dienesta jaunākie dati tomēr raisa satraukumu. Tie rāda, ka agresorvalsts labības kravu tranzīts ievērojami kāpis. Trīs vasaras mēnešos vien pārvietotas turpat 160 000 tonnas (159 196), kas ir ievērojami vairāk nekā pagājušajā sezonā.
"Konkrēti uz augustu, tas procentu apjoms ir 46% no visa gada apjoma. Protams, ka šobrīd ir arī sezona un ir loģiski izskaidrojams, ka šajā mēnesī šis pieaugums ir ļoti būtisks. Faktiski tas, ko mēs redzam uz mūsu austrumu robežas, līdz pat 80 vagoniem diennaktī, ir tā vidējā plūsma, kas iziet cauri mūsu muitas punktiem.
(NP: Tad par tādu mega pieaugumu var runāt pēdējās nedēļas laikā?) Jā. Izteikts pieaugums. (NP: Kas ir galvenā osta, galvenie virzieni, kur šīs kravas nonāk?) Uz šo brīdi, šogad tās ir Kurzemes ostas. Virziens ir uz Liepāju un uz Ventspili. (NP: Pamatā Liepāja?) Jā, pieļauju, ka lielums ir Liepāja."
Aculiecinieka uzņemtajā video redzams, kā 1.septembrī Daugavpilī vilciena sastāvs ved graudus no Baltkrievijas pa Latvijas dzelzceļa sliedēm. Ja pērn labības pilnie vagoni no šīs valsts tranzītā pie mums neienāca vispār, tad šogad pārvietotas jau vairāk nekā 60 000 tonnas (60 482). Arī šajos vagonos, kas ienākuši no Lukašenko vadītās Baltkrievijas, pamatā tiek vesti Krievijas asiņainie graudi, "Nekā personīga" apstiprināja Valsts ieņēmumu dienestā.
"No tām kravām, kuras iet caur Baltkrieviju, arī 80 procentu, varbūt pat vairāk iet ar sākuma ceļu Krievijā, tātad, ar Krievijas izcelsmi."
"Krievu graudu eksports Eiropas Savienībā joprojām ir atļauts. Šajā ģeopolitiskajā situācijā, kur Ukraina ir veiksmīgi apturējusi kravu plūsmu Melnajā un Azovas jūrā, atvērt ceļu tranzītam caur Eiropas Savienību nav pareizi. Te neiet morāles kopā. Jo tādējādi mēs atbalstām Krievijas ekonomiku."
Ja pirms trīs gadiem aktīvisti Krustpils pusē gatavojās sliežu bloķēšanai, ja agresorvalsts lielās kravu plūsmas caur Latviju neapstāsies, tad tagad politiķu izlēmīgākai rīcībai varētu palīdzēt Saeimas vēlēšanu tuvums.
Pirmā par nepieciešamību aizliegt Krievijas pārtikas produktu pārvadāšanu un šo kravu uzglabāšanu Latvijas ostās, muitas noliktavās un brīvajās zonās, šajā nedēļā mudināja Nacionālā apvienība. Politiskais spēks šo priekšlikumu pieteicis izskatīšanai nākamajā koalīcijas sanāksmē. Un pamazām arī pārējās koalīcijas partijas pieslējās viedoklim, ka vispirms jānoskaidro, vai Latvija var izkontrolēt, vai daļā Krievijas kravu nav zagto graudu no Ukrainā okupētajām teritorijām. Ja to nevaram, tad pastāv pamats aizliegt Krievijas graudu tranzītu kopumā.
Premjers Kulbergs esot pārrunājis šo jautājumu ar Ukrainas premjeru, un Ukrainas dienestu rīcībā esot informācija par to, ka nozagto labību Krievija lielā apjomā plāno eksportēt caur Baltiju. Latvijā par to draud kriminālprocess. Kā noskaidroja "Nekā personīga", Nodokļu un muitas policijā par šo līdz šim nav uzsākta neviena lieta. Tranzīta kravu pārtikas drošuma kontroli patlaban neveic arī mūsu Pārtikas un veterinārais dienests.
Kā pastāstīja Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā strādājošā Beramkravu termināļa "Liepaja Bulk Terminal" vadītājs Juris Matvejevs, viņi kravas nepārbauda paši, bet to darot akreditētas kompānijas Latvijā. Nepieciešamību pēc papildu pārbaudēm uzņēmējs īsti neredzot.
"Tie visi apgalvojumi neiztur nekādu kritiku. (NP: Jūs varat būt drošs, ka caur jūsu termināli neiziet Ukrainā zagtie graudi?) Es varētu būt drošs. Tagad elektroniski to var visu izsekot."
Krievijas graudu kravu pieaugošajam spiedienam un ukraiņu aicinājumam pēc stingrākas kontroles, premjers Kulbergs šonedēļ sasauca valdības ārkārtas sēdi. Klāt bija arī Latvijas dzelzceļa vadība, kam tranzītkravas nodrošina eksistenci.
"(NP: Ja valdība pieņem lēmumu par tranzītkoridora aizvēršanu, ko tas nozīmē "Latvijas dzelzceļam"?) Ja mums austrumu kravu apjoms ir 4,5 miljoni tonnu, tad tie ir zaudējumi turpat 20 miljonu apjomā. Ar to arī tad mums jārēķinās."
"Tādiem vienkāršotiem vārdiem runājot "Latvijas dzelzceļš" jau nodrošina ceļu, par kuru braukt. Vai mēs kā valdība atņemam biļeti braukt pa šo ceļu?"
"Jaunās vienotības" satiksmes ministram pirms valdības ārkārtas sēdes tika dots partijas valdes mandāts balsot arī par radikālākiem risinājumiem Krievijas graudu tranzītkravu ierobežošanai. Vēl pirms sēdes Kozlovskis sacīja, ka viens no variantiem būtu arī slēgt tranzīta koridoru.
"(NP: Vai jūs pieļaujat, ka rīt valdības sēdē politiskā vienošanās var būt arī "laižam pa vecam"?) Es nepieļauju, ka "laižam pa vecam". Ir divas daļas – ka mēs efektīvi varam pārliecināties, ka tie nav Ukrainas (zagtie) graudi, un otrs jautājums (par tranzītkoridora aiztaisīšanu) jau ir iekļauts darba kārtībā. "Pa vecam laist" vairs, es domāju, nesanāks."
ZZS ekonomikas ministrs savās prognozēs bija piesardzīgāks un lēmumu smagumu novirzīja uz premjeru.
"Premjeram tad arī vajadzētu noteikt kursu, kādu tad mēs ejam. Galvenais trūkums – nav jau tādas valsts politikas transporta un tranzīta jomā. Mēs redzam, kā tas atspoguļojas ekonomikā. Kur tas ir pastāvīga kritiena fāzē. Nav jau nekādu priekšlikumu, ideju, kā to mainīt. Man nav nekāda pārsteiguma, ka iznākusi šī starptautiskā ziņa, Latvijas tranzītbiznesa koridori tiek plānoti šādam te aktivitātēm. Jo pati valsts šajos procesos neuzņemas nekādu atbildību.
(NP: Bet jūs arī esat valdībā, un bijāt. Kāds bija jūsu piedāvājums – ņemam to (Krievijas) naudu, tā mums ļauj uzturēt sliedes, attīstīt ostas?) Mūsu piedāvājums vienmēr bija – attīstīt tranzītkoridorus ar Centrālāzijas valstīm un mērķtiecīgi uz to strādāt. Aizstājam šīs te kravas (Krievijas), aizstājam šos te biznesus. Mēs to esam veiksmīgi realizējuši naftas biznesā, piemēram."
Nekādu pārsteigumu ārkārtas valdības sēde nenesa. Nolēma, ka turpmāk Pārtikas un veterinārais dienests varēs kontrolēt tranzīta graudu kravas Latvijas ostās, taču arī par to Ministru kabinetam vēl jālemj atsevišķi.
"(NP: Kas pietrūka, lai slēgtu tranzītkoridoru? Valdības deklarācijā esat apņēmušies pārtraukt tirgošanos ar Krieviju?) Mēs nevaram uzvesties, kā mēs vēlamies. Mums jādara tas viss atbilstoši Eiropas Savienības noteikumiem. Mēs esam ārējā robeža, mums ir jāizskata šis jautājums tiešs arī no ārlietu viedokļa. Protams, ka mēs diskutējām. Jūs saprotat, kas notiks? Ja šobrīd mēs to darām, mēs ietekmējam mūsu zemniekus.Tāpēc, ka neviens no aģentiem nestrādās ar mūsu zemniekiem, ja mēs veiksim šādas darbības.
(NP: Vai noteicošais tomēr nebija tas, ka lielākā daļa Krievijas graudu kravu nonāk Liepājas ostā, kas ir Apvienotā saraksta interešu lokā?) Atvainojiet, jūs spekulējat. Tikko es runāju ar Ukrainas premjeru, viņš man parādīja, ka tas notiek pilnīgi visām ostām Baltijā. Vai tad šīs dienas sēde nav ātra reakcija uz notiekošo? Tas nav ātrs lēmums?
(NP: Jautājums, ir, kas ar šiem lēmumiem tiks panākts.) Informācija ir pieprasīta. Es negribu, ka sasteigti lēmumi, ātra rīcība ietekmē mūsu lauksaimniekus."
Diskusijas par to, ka Krievijas graudu izlaišana caur mūsu valsti no vērtību viedokļa ir nepieņemama, nepavisam nav jaunas. Tiek apgalvots, ka Latvijai vienai slēgt tranzītkoridoru neesot nozīmes; būtu jāpanāk, kas tas notiek vismaz reģionālā Baltijas līmenī. Tieši to pašu teica arī iepriekšējā valdības vadītāja Evika Siliņa (JV), kura arī sākotnēji bija daudz kareivīgāk noskaņota Krievijas graudu kravu bremzēšanā. Kulbergam līdz vēlēšanām vairs ir tikai viens mēnesis laika. Tikmēr aizvakar aculiecinieki Daugavpilī fiksējuši jau 300 vagonus ar Krievijas asiņainajiem graudiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
