Aiz priekškara: "Speciālā diplomātiskā operācija" Kremļa gaumē

Krievi ar lielu prieku atsaucās uz Rietumu medijos paustajām bažām, ka abi amerikāņi faktiski piedāvā Ukrainas kapitulācijas plānu. Līdztekus Kremlis ir visnotaļ gandarīts, ka Tramps sazvanījās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, taču Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim tā arī nepiezvanīja.

Klausoties propagandistu vēstījumus, kas nenoliedzami spoguļo Kremļa nostāju, tikai nostiprinās pārliecība par to, ka Maskava redz Trampu kā savu sabiedroto. To vēl vairāk pastiprina ASV prezidenta izteiktā prasība Zelenskim pārtraukt uzbrukumus Krievijas dīzeļdegvielas ražotnēm. Baltā nama vadītājs nekautrējās degvielas krīzē vainot Ukrainas prezidentu, kaut vairums pasaules tajā vaino ASV uzsākto karu pret Irānu.

Krievi arī ārkārtīgi lepojās ar Putina dalību kārtējā BRICS samitā Deli, paziņojot, ka "ar mums ir lielākā daļa pasaules" un atkal fantazējot par "taisnīgu, daudzpolāru pasauli".

Mieram traucējot Eiropa

Ja nebūtu Ukrainas eiropiešu kuratoru, tad jau sen būtu panākts miers Ukrainas karā. Šo naratīvu ļoti uzstājīgi proponē propagandisti. Tas noņem jebkādu atbildību no Putina, kurš tiek iztēlots kā miera sarunu piekritējs, protams, tikai uz Maskavas ultimatīvajiem nosacījumiem, kuri tiek pasniegti kā atbilstoši starptautiskajām normām. Stāsts par eiropiešiem, kas neļauj panākt mieru, ir domāts arī Trampa ausīm, kuram tas nenoliedzami ir tīkams.

"Tramps ir ļoti pieredzējis cilvēks, viņš sniedz atbildes, ko pieprasa sabiedrība. Patiesībā mēs esam liecinieki ļoti dziļām, nopietnām sarunām, un Tramps negrasās sekot dažādu plašsaziņas līdzekļu piemēram, priekšlaicīgi sniedzot nianses un skaidrojumus. Tāpēc šeit pat nav jācenšas komentēt. Mēs redzam ļoti nopietnus cilvēkus, kas nodarbojas ar nopietnu diplomātiju," paziņoja valsts galvenais propagandists Vladimirs Solovjovs.

Šī "nopietnā" diplomātija, kuru īsteno Tramps ar saviem rokaspuišiem, ir vairāk nekā patīkama Kremlim. Tomēr Putina padomnieks Dmitrijs Treņins norāda arī uz atšķirībām, jo "amerikāņiem galvenais mērķis joprojām ir panākt pamieru". "Tad Trampa administrācija un pats prezidents varēs zvanīt zvanus un lielīties ar miera panākšanu un kara pārtraukšanu, lai gan karadarbības pārtraukšana nenozīmē kara beigas," viņš uzsvēra.

Treņins apgalvo, ka "mums svarīgs ir miermīlīgs izlīgums, nevis pamiers, kas dotu Ukrainai iespēju atvilkt elpu, stiprinātu tās militāro un finansiālo spēku un ļautu britiem un francūžiem izvietot karaspēku Ukrainas teritorijā".

Propagandisti arī uzsver, ka starp Krieviju un ASV spriedze esot ievērojami mazinājusies. Tāpat it kā esot kādi mistiski priekšnoteikumi, lai panāktu vienošanos, taču to nevēloties Ukraina. Ironiski jāteic: tiešām dīvaini, ka kaujasspējīga valsts, kāda neapšaubāmi ir Ukraina, nevēlas uzspiestu un karadarbības nenoteiktu kapitulāciju.

Līdztekus, protams, izskanēja paziņojumi par to, ka eiropieši ne pie kādiem apstākļiem nevēloties mieru. Ja amerikāņi saka, ka karš ir jāizbeidz, tad eiropieši sakot: neuzdrošinieties to darīt.

"Eiropa arvien vairāk kļūst par Maskavas galveno stratēģisko problēmu, aizēnojot ASV, Ukrainu un zināmā mērā pat NATO. Tas ietekmēs sarunu raksturu ar Ukrainu un par to, kā arī jebkuras vienošanās iznākumu daudz vairāk nekā pirms gada. Visticamāk, šis jautājums dominēs Eiropas ģeopolitikā vēl gadu desmitiem," uzskata domnīcas "Carnegie Endowment for International Peace" vecākā zinātniskā līdzstrādniece Tatjana Stanovaja.

Tikmēr Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris sociālajā tīklā X norādījis, ka "Kremlī izskanējušie paziņojumi par it kā pastāvošu vēlmi risināt sarunas ir tikai mēģinājums izvairīties no jaunām sankcijām, kamēr Krievija turpina plaša mēroga uzbrukumus Ukrainai. Rietumu atbildei vajadzētu būt militārās palīdzības palielināšanai Kijivai".

Ministra ieskatā Putina apgalvojumi par miera iniciatīvām ir pilnībā diskreditēti un nav uzticības vērti.

Vienlaikus BRICS samita laikā Deli Putins paziņoja, ka Krievija neapdraudot Eiropas valstis: "Kāpēc gan mums to darīt? Neviens pat neapsver faktu, ka mums nav pamata konfliktam ar Eiropu. Visi jautājumi tika atrisināti pēc Otrā pasaules kara. Viss, kas ir pretrunā ar šiem līgumiem, ir pretrunā ar mūsu interesēm un neatbilst starptautisko tiesību pamatprincipiem un ANO Hartai. Un tieši uz to viņi uzstāj."

Paziņojumi, ka Krievija neapdraud Eiropas valstis, notiek vienlaikus ar dronu triecieniem dzelzceļa infrastruktūrai netālu no Polijas robežas, ar kuriem tika apdraudētas Eiropas amatpersonu dzīvības. Kā par šiem triecieniem raksta ISW, pieejamā informācija pārliecinoši apstiprina secinājumu, ka Kremlis veica precīzu triecienu ar dronu, kura mērķis bija ievainot vai nogalināt Eiropas valdību amatpersonas un bijušās amatpersonas brīdī, kad tās pameta Ukrainu.

Līdztekus melīgajiem paziņojumiem, ka Krievija neapdraud Eiropu, Putins uzsvēra, ka tad, ja Ukrainā tiks izvietoti eiropiešu miera uzturētāji, tas būšot kara pieteikums Krievijai.

Uzbrukumi Rietumu infrastruktūrai

Aizvadītā nedēļa iezīmējās ar nopietnām militārām krievu sabotāžām. Vispirms jau Krievijas "Shahed" tipa trieciendrons ielidoja Moldovas gaisa telpā laikā, kad Kišiņevas lidostā izlidošanai gatavojās Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lidmašīna. Moldovas varasiestādes gaisa telpu uz laiku slēdza un Zelenska izlidošana tika aizkavēta.

Līdztekus 13. septembrī Krievijas uzbrukuma laikā Ukrainas Volīnijas apgabalam droni trāpīja dzelzceļa infrastruktūrai un objektiem pie Jahodinas-Dorohuskas robežšķērsošanas punkta. Krievijas trieciens notika tikai dažus kilometrus no Polijas teritorijas.

Jāpiebilst, ka neilgi pirms trieciena Jahodinas apkārtnē pa šo maršrutu no Ukrainas devās vairākas pašreizējās un bijušās Eiropas amatpersonas, kuras bija piedalījušās "Yalta European Strategy" konferencē Kijivā.

Domnīcas ISW vērtējumā Maskava arvien sistemātiskāk uzbrūk Ukrainas robežšķērsošanas punktiem un vienlaikus palielina bezpilota lidaparātu aktivitāti NATO un citu Eiropas valstu gaisa telpas tuvumā. Institūta analītiķi uzskata, ka Maskavas mērķis ir iebiedēt NATO valstis un vājināt to politisko gatavību turpināt atbalstu Ukrainai.

Propagandisti ar lepnumu paziņoja, ka Eiropas līderiem, piemēram, bijušajam Lielbritānijas premjerministram Borisam Džonsonam, Vācijas kanclera padomniekam ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Ginteram Salteram un Bundestāga deputātiem, bija no vilciena jāevakuējas.

"Eiropas politiķi, pavadot savas pēdējās nedēļas un mēnešus pie varas savās valstīs, ir iedzīti stūrī. Viņi aiz sevis ir atstājuši tikai konflikta eskalāciju. Tuvā katastrofa ir kļuvusi pārāk acīmredzama," klaigāja propagandisti.

Vienlaikus krievi nekādā ziņā nenoliedza uzbrukumus minētajai dzelzceļa infrastruktūrai, bet lepni paziņoja, ka tur notikusi militāro kravu pārvadāšana, tādēļ tas bijis leģitīms mērķis, kas iznīcināts ar lielu precizitāti.

Savukārt par nomaldījušos dronu Kišiņevas lidostas tuvumā, kas aizkavēja Zelenska lidmašīnu, protams, tika apgalvots, ka tie ir tikai Kijivas "režīma" meli, lai iežēlinātu Rietumus.

Ukraiņu prostitūtas un AFD uzvara Saksijā

Krievijas valsts televīzijas kanāls "Rossija 1" demonstrēja plašu sižetu, par kura autentiskumu nav iespējams pārliecināties un pat rodas jautājums, kurš to ir uzņēmis. Proti, sižetā tika rādītas it kā ukraiņu prostitūtas, kas savas intīmās fotogrāfijas nosūtot klientiem apmaiņā pret ziedojumiem Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Ukrainas sievietes esot izveidojušas īpašu platformu pieaugušajiem līdzekļu vākšanai, un Zelenska režīms atkal virzoties uz pornogrāfijas legalizēšanu.

Protams, tas izklausās pēc propagandistu sacerētas pasakas, par kuras patiesumu nav iespējams pārliecināties. Tai ir iespējams tikai noticēt, ja ir tāda vēlme.

Šis sižets gāja roku rokā ar stāstu par Ukrainas zvanu centra krāpnieku atmaskošanu, apgalvojot, ka arī izkrāptā nauda tiekot ziedota Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Krievi, kā redzams, dara visu, lai diskreditētu Ukrainas armiju.

Propagandisti neslēpa savu prieku arī par vēlēšanu rezultātiem Saksijā-Anhaltē, kur lielus panākumus guva vācu galēji labējā partija AFD, kas dažās savās izpausmēs tiek uzskatīta par neonacistisku. Reportāžā no Meklenburgas ielu intervijās aptaujātie austrumvācieši stāstīja, kā balsoja par AFD un cik ļoti vēloties "normālas attiecības ar Krieviju".

Krieviem pie sirds iet ne tikai tādi autoritāri režīmi kā Irāna un Ziemeļkoreja, bet nu jau arī vācu galēji labējie un, kā izrādās, arī kara noziedznieki. Par pēdējo gan nav jābrīnās, jo par tādu Hāgas starptautiskā tiesa ir arī atzinusi Putinu.

Lūk, ieskats propagandistu sajūsmā par kara noziedzniekiem: "Šonedēļ tika apglabāts Serbijas nacionālais varonis Radko Mladičs. Man par to nav nekādu šaubu, jo, ja bēru dievkalpojumu vada viens no augstākajiem Serbijas pareizticīgo garīdzniekiem, tad tās ir varoņa bēres. Bija militāri apbalvojumi, nebija valsts apbalvojumu, bet uz bērēm ieradās tūkstošiem cilvēku."

Tikmēr, kā raksta "The Guardian" politiskais komentētājs Saimons Tisdals, Putins turpina nogalināt, un katra diena ir jauns kara noziegums.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2026

Par šī materiāla saturu atbild informācijas aģentūra LETA.