Cerībā veicināt investīcijas un tirdzniecību ap pussimts ārvalstu vēstnieku apmeklē Latgali

Ārlietu ministrija reizi gadā ārvalstu vēstniekus ved uz kādu no Latvijas reģioniem, lai veicinātu investīcijas, tirdzniecību un tūrismu. Šis ir pirmais izbrauciens ārpus Rīgas jaunajam Kanādas vēstniekam Timotijam Edvardsam. Viņš Latvijā ieradās tikai pirms mēneša. Kanāda ir nozīmīgs partneris, jo vada Latvijā izvietotos NATO spēkus.

"Mūsu militārās misijas nosaukums ir "Apliecinājums’. Tieši to šeit arī dara kanādiešu karavīri. Viņi apliecina, ka Latvijas iedzīvotāji, sākot ar tiem, kuri dzīvo tuvāk austrumu robežai, Latgales iedzīvotāji var būt droši, ka mēs viņus aizsargājam, ka NATO palīdz stiprināt reģiona drošību un aizsargā to no jebkādiem draudiem," norāda Edvardss.

To, cik svarīgi ir stiprināt visa veida drošību austrumu pierobežā, akcentē Līvānu novada mērs Dāvids Rubens (JKP): "Mēs kā Līvānu novads un daļa no Latgales, un austrumu pierobežas aktualizējam tos pašus jautājumus, ko visi. Kas ir drošība šeit gan ekonomiskā, gan sociālā, gan, protams, arī fiziskā drošība. Esot visas Eiropas austrumu pierobežai, tam fokusam arī no citām valstīm tomēr būtu jābūt uz to, lai stiprinātu šo reģionu. Tas ir tāds kopējais jautājums. Lai cilvēkiem šeit būtu tiesības palikt, strādāt un saņemt visus pakalpojumus."

Līdzīgi kā Kanādas sūtnis, savas valsts ieguldījumu Latvijas drošības stiprināšanā uzsver arī Dānijas vēstnieks Mortens Jespersens: "Latvijā ir izvietoti Dānijas karavīri. Tāpēc ir ļoti noderīgi iepazīt austrumu robežu, reģionu, ko mēs aizsargājām no Krievijas. NATO vadībā esam gatavi kaut šonakt cīnīties kopā ar Latvijas spēkiem. Bet tikpat svarīgi ir izzināt investīciju iespējas. Mūsu uzņēmumi vienmēr meklē jaunas iespējas."

Un tieši ekonomiskās aktivitātes veicināšanu no šādas vizītes sagaida Preiļu novada mērs Aldis Adamovičs ("Latgales partija"): "Protams, ka ir runa par papildu investīciju piesaisti uzņēmējdarbībā mūsu uzņēmējiem mūsu pašvaldību teritorijās. Tas ir tas galvenais, lai šiem ārvalstu diplomātiem parādītu, kas mums ir, kas mums pietrūkst un kas mums ir vajadzīgs."

Pēc vēstnieku teiktā, ārvalstu uzņēmēji, kas jau darbojas Latgalē, ir apmierināti ar savu izvēli investēt šajā reģionā.

"Vienmēr ir labi šeit atgriezties un iepazīties ar to, kā attīstās uzņēmējdarbība. Es saprotu, ka mūsu uzņēmumiem šeit klājas labi. Tās ir labas ziņas un tas ir arī labs piemērs Vācijas un Latvijas sadarbībai uzņēmējdarbībā," teic Vācijas vēstniece Gudruna Masloha.

"Mēs ļoti skaidri apzināmies, kāda šeit ir situācija. Bet, par spīti tam, kad runāju ar franču uzņēmējiem, kuri darbojas Latgalē, viņi stāsta, ka ir ļoti apmierināti. Viņu uzņēmumi labi attīstās un šo uzskata par labu vietu investīcijām," pauž Francijas vēstnieks Emanuels Lafons Rapnuijs.

Tikmēr premjers Andris Kulbergs (AS) trešdien pēc tikšanās Rīgas pilī ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču sacīja, ka pirmdien Somijā notikušajā Arktikas samitā esot panācis vienošanos ar visām austrumu flanga valstīm par to, ka Eiropas Savienības jaunajā septiņu gadu budžetā jāparedz papildu ieguldījumi valstīs, kas robežojas ar Krieviju.

"Mums ir problēma, ka mūsu ģeogrāfiskā lokācija pret agresoru nozīmē, ka mēs investīcijās zaudējam. Mūsu ekonomiskā aktivitāte tiek ietekmēta. Bet vienlaicīgi mums jāvelta vislielākie izdevumi tieši aizsardzībai. Ja nebūs mums stipra ekonomika un stiprs austrumu flangs tieši ekonomiski, mums nebūs arī drošība ilgtermiņā," uzsver Kulbergs.

Jaunais daudzgadu budžets stāsies spēkā no 2028. gada, bet vienošanos par to plānots panākt jau šā gada nogalē. Neviens gan nelolo ilūzijas, ka sarunas būs vieglas.