"Mēs nedrīkstam gaidīt, kad bērns pats visu izstāstīs" – kā pamanīt seksuālu vardarbību?
Treneris, skolotājs, pulciņa vadītājs – cilvēki, kuriem vecāki uztic savus bērnus un kuriem arī paši bērni uzticas. Taču pēdējie seksuālās vardarbības gadījumi Latvijā atkal liek jautāt – vai spējam laikus pamanīt, ka bērns tomēr nav drošībā?
Pēdējo mēnešu laikā vien publiski izskanējuši vairāki gadījumi. Treniņnometnes laikā Tukumā par iespējamu seksuālu vardarbību pret bērnu aizturēts hokeja treneris. Tiesai nodota lieta pret fizikas skolotāju un dambretes pulciņa pasniedzēju no Engures – viņš apsūdzēts 25 seksuāla rakstura noziegumos pret deviņiem bērniem. Bet šomēnes aizdomās par seksuāla rakstura noziegumiem pret bērniem apcietināts arī deju skolotājs.
Latvijā veiktā aptauja par bērnībā piedzīvotu seksuālo vardarbību atklāj – visbiežāk pāridarītājs bērnam bijis pazīstams. Daudzos gadījumos tas bijis cilvēks, ar kuru bērns dzīvojis kopā.
Īpaši satraucošs ir cietušo vecums – lielākā daļa pirmoreiz no seksuālās vardarbības cietuši vēl nesasniedzot desmit gadu vecumu. Turklāt vairumā gadījumu vardarbība atkārtojusies.
"Dati ir satraucoši, daudzi bērni vardarbības brīdī bijuši tikai trīs līdz sešus gadus veci. Turklāt lielākajā daļā gadījumu pāridarītājs bija bērnam pazīstams cilvēks, bieži kāds, kuram bērns uzticējās."
Un bieži par notikušo bērns nevienam neuzdrošinās pastāstīt, īpaši, ja pāridarītājs ir pazīstams vai tuvs cilvēks.
"Bērns var izjust ļoti lielu kaunu un apjukumu, tāpēc viņam var būt ārkārtīgi grūti par notikušo pastāstīt. Mēs nedrīkstam uzlikt cietušajam bērnam par pienākumu pašam visu nākt un izstāstīt."
Bērnu aizsardzības eksperts Šons Koglans no Īrijas uzsver – ar atsevišķu varmāku saukšanu pie atbildības nepietiek. Jāvērtē arī vide un apstākļi, kas ļāvuši vardarbībai notikt. Atbildība gulstas uz pieaugušajiem un iestādēm, kurās bērni pavada laiku – skolām, sporta klubiem un interešu izglītības pulciņiem.
"Ja uzsvaru liekam tikai uz konkrētiem indivīdiem, mēs aizmirstam par vidi, kas pieļāvusi vardarbību. Un tieši šai videi ir jāmainās. Ir jāmainās tam, kā pašas iestādes un organizācijas rīkojas un izturas pret bērniem. Bērnam ir jābūt pirmajā vietā, viņam jājūtas droši runāt par notikušo un jāzina – ja viņš par kaut ko pastāstīs, viņu uzklausīs un viņam ticēs."
Bet ko tas nozīmē praksē? Eksperti mudina vecākus noskaidrot, kādi drošības noteikumi pastāv vietās, kur atvases pavada laiku.
"Vecākam ir būtiski pārliecināties un varbūt arī pajautāt par to treniņu, kur tu bērnus ved vai skolā, vai dārziņā, kur tiek vests, kādas ir vadlīnijas šeit, ko drīkst un ko nedrīkst bērnam darīt, kā pieskarties vai nepieskarties, vai drīkst treneris iet dušās vai ģērbtuvēs pie puišiem vai meitenēm, kādas ir tās robežas, un ja tas nav skaidrs, tad pārrunāt to – lai tas visiem ir skaidrs!"
Bērns ne vienmēr spēj saprast un pateikt, ka pret viņu notiekošais nav pieļaujams. Tāpēc pazīmes jāprot atpazīt arī pieaugušajiem, kuri ar bērnu ir kopā ikdienā.
"Tāpēc ir tik ārkārtīgi būtiski aprīkot ar šīm zināšanām ikvienu profesionāli, kas strādā ar bērniem, skolā, dārziņā, sportā, baznīcā – jebkurā vidē, – ka par šīm tēmām drīkst runāt un ka šīs robežas tiek nospraustas visur pietiekami skaidri."
Arī tad, ja par bērnībā piedzīvoto vardarbību cilvēks spēj pastāstīt tikai pēc daudziem gadiem, ziņot nav par vēlu. Šogad seksuāla rakstura noziegumiem pret bērniem pagarināts noilgums – tagad tas ir 35 gadi, skaitot no cietušā pilngadības brīža.
"Katrs jauns seksuālās vardarbības gadījums, ja to ir veicis viens varmāka, pārtrauc iepriekš izdarītā noziedzīgā nodarījuma noilgumu. Līdz ar to, kad atklāj kādu gadījumu, kur konstatē, ka persona ir iesaistīta seksuālajā vardarbībā, ir ļoti svarīgi cietušajiem atsaukties, neskatoties uz to, ka viņiem liekas, ka ir pagājis tik ilgs laiks un ka varbūt nav jēgas ziņot par šo noziedzīgo nodarījumu. Vienmēr ir jēga!"
Šovasar Latvijā arī pastiprinātas prasības pieaugušajiem, kuri strādā ar bērniem. Pedagogam, trenerim vai citam pieaugušajam, kurš pret bērnu atrodas varas pozīcijā, intīmas attiecības ar viņu ir aizliegtas arī tad, ja jaunietis sasniedzis 16 gadu vecumu – neatkarīgi no viņa paustās piekrišanas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
