Uz saturu

Jaunajai valdībai priekšā smagi lēmumi – budžetā jau nākamgad 450 miljonu eiro caurums

Tieši pēc nedēļas dosimies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai izvēlētos savus nākamos pārstāvjus Saeimā, kas jau tālāk apstiprinās jaunu Ministru kabinetu. Nākamajai valdībai darba netrūks, jo sevišķi saistībā ar budžeta jautājumiem, kur šobrīd ieskicēta pagalam drūma aina.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Drūmas prognozes savilktas saistībā ar turpmāko gadu valsts budžeta veidošanu. Jaunajai valdībai, lai arī kāda tā būs, priekšā smagi lēmumi.

Šoruden lielākā uzmanība, saprotami, veltīta Saeimas vēlēšanām, bet ierasti šajā gada laikā arī konkrētas aprises iegūst nākamā gada valsts budžets. Patlaban ieskicētā aina galīgi nav iepriecinoša, un Darba devēju konfederācijā uzsver, ka tieši darbs ar budžetu būs viens no svarīgākajiem nākamajai valdībai.

Kaspars Gorkšs
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors

"Respektīvi, kādā veidā ierobežot tēriņus un efektivizēt izdevumus, lai novirzītu tos tām prioritātēm, kas nepieciešamas. To arī iezīmē Finanšu ministrijas prognozes. Jau no nākamā gada fiskālā telpa ir ar mīnusa zīmi un priekšvēlēšanu laiks būs atstājis diezgan pamatīgu pieņemto lēmumu apjomu, kam nav finansiālā seguma."

"Fiskālā telpa ar mīnusa zīmi" faktiski nozīmē to, ka nevis vienkārši budžetā nav, tā teikt, brīvas naudas papildu tēriņiem, bet budžetā ir bedre, kas jāaizber. Šai "negatīvajai fiskālajai telpai" vēl klāt nāk dažādi valdības un Saeimas lēmumi bez finansējuma avota. Tie arī jāpilda vai, kas ir ļoti nepopulāri, jāatceļ. Kopā redzam, ka nākamajā gadā budžetā ir aptuveni 450 miljonu eiro caurums, kas jāaizlāpa, bet 2030. gadā šī summa jau pārsniedz pusotru miljardu.

Nav daudz lietu, ko var darīt lietas labā. Ņemot vērā jau tā pastāvīgos Latvijas budžeta deficītus un valsts parāda jau tā prognozēto tālāko pieaugumu, atliek vai nu palielināt budžeta ieņēmumus, vai uzņēmēju saimes piesauktā izdevumu griešana. Par tēriņu daļu vasarā plaši diskutēts Finanšu ministrijas vadībā, valsts pārvaldē tam liela pretestība.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jolanta Plūme
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece

"Jāsaka godīgi, pēc iepriekšējo gadu vidējā termiņā samazinātajiem izdevumiem par 800 miljoniem un tieši 2027. gadā ir 305 miljoni izņemti no ministriju bāzēm. Tās sarunas mums ir diezgan smagas. Šobrīd mēs bieži vien dzirdam, ka tas grieziens ir bijis par dziļu un šobrīd nozaru ministrijām ir problemātiski finansēt savas funkcijas."

Savukārt, ja runa par budžeta ieņēmumu sadaļas vairošanu, ir nosacīti patīkamais un nepatīkamais veids, kā tas iespējams. Patīkamais būtu ekonomikas izaugsme un līdz ar to lielāki nodokļu ieņēmumi. Latvijas Banka šonedēļ valdībā ziņoja, ka nepieciešamas gana būtiskas izmaiņas.

Mārtiņš Kazāks
Latvijas Bankas prezidents

"Mūsu stāsts ir par to, kā likt Latvijas ekonomikai augt straujāk. Mēs redzam, ka pašreizējā brīdī izaugsmes potenciāls ir 2-3% [gadā]. Tas viennozīmīgi ir par lēnu, ar to Latvija nenoķers ne Eiropas vidējo līmeni, ne mūsu kaimiņus. Ir nepieciešama ekonomikas struktūras maiņa."

Tas savukārt prasa laiku, vienlaikus nepatīkamais un tūlītējais budžeta ieņēmumu vairošanas veids būtu nodokļu celšana. Tam gan ir citas blaknes un sagaidāma ietekme uz ekonomikas izaugsmi. Jebkurā gadījumā nākamajai valdībai priekšā smagi lēmumi par valsts budžetu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm