96,8% studentu izmanto MI – universitātēm jāmaina veids, kā pārbaudīt zināšanas
Mākslīgais intelekts universitātēs vairs nav jautāms par to, vai studenti to izmanto – drīzāk, ko augstākās izglītības iestādes ar šo tehnoloģiju dara. MI laikmetā augstskolām jādomā, kā pārliecināties, ka students ne tikai iesniedz rezultātu, bet arī pats spēj pamatot savas zināšanas.
To apliecina arī šogad publicētais Latvijas Universitātes pētījums. Aptaujājot vairāk nekā 270 studentus un 38 mācībspēkus, noskaidrots: mākslīgo intelektu, kas spēj radīt saturu, pēdējo sešu mēnešu laikā izmantojuši 96,8 procenti studentu. Vairāk nekā desmit reižu – divas trešdaļas aptaujāto. Tātad ne vairs atsevišķi studenti, lai ātrāk uzrakstītu kādu darbu, bet MI kļūst par ikdienas studiju rīku. Tas liek apšaubīt pieņēmumu, uz kuru gadiem balstījušies augstskolu uzdevumi: ja students iesniedz darbu, tas apliecina arī viņa zināšanas.
"Būtu diezgan naivi domāt, ka studenti to ikdienā neizmanto, līdz ar to mēs kā universitāte ļoti saprotam šo vajadzību un, godīgi sakot, tā nav tikai studentu vēlme atvieglot studiju procesu. Mēs saprotam, ka arī prasme izmantot, arī labi izmantot un jēdzīgi izmantot MI faktiski ir darba tirgus vajadzība. Tie, kas nemācēs to izmantot, pēc būtības viņi nebūs tik produktīvi, nebūs tik ātri."
Un te augstskolām rodas divi uzdevumi, kas savā starpā konkurē. No vienas puses – studentam jāiemācās izmantot tehnoloģiju, kas jau kļūst par profesionālās vides sastāvdaļu. No otras – universitātei joprojām jāspēj pateikt, vai cilvēks pats ir apguvis konkrēto jomu un spēj patstāvīgi pieņemt lēmumus.
"Tie noteikti nebūs tikai mutvārdu pārbaudījumi, jo arī laiks ir limitēts, bet ir dažādas metodes, arī ārvalstīs, mēs skatāmies, kā dara tur, nu kaut vai datorizēti kabineti bez piekļuves ārējās informācijas resursiem. Tur ir jāskatās. Protams, ir jāmeklē arī līdzsvars, bet es gribētu teikt, ka faktiski studiju process evolucionē tik tālu, ka atsevišķos priekšmetos — katrā priekšmetā — ir jābūt uzdevumiem, kur obligāti ir jāizmanto MI, jo MI izmantošanas prasme ir nākotnes efektivitātes un produktivitātes jautājums."
Ja universitāte katru MI izmantošanu mēģinās uztvert kā pārkāpumu, tā riskē aizliegt prasmi, ko darba tirgus no absolventa arvien vairāk sagaida, tāpēc jautājums ir nevis par to, kā mašīnintelektu izskaust no studijām, bet par robežu, kur beidzas tehnoloģijas palīdzība un sākas darbs, kas jāizdara pašam studentam.
"Mūsdienās studējošajam absolvējot universitāti, izglītības iestādei ir jāspēj, jāzina jēgpilni izmantot mākslīgo intelektu – nav jēgas ķerstīt, izmantojot MI, jo tas ir pietiekami sarežģīts un arī nevarētu būt tā, ka tehnoloģija soda studējošo. Joprojām eksistē un pievēršam uzmanību akadēmiskajam godīgumam."
Rakstiski noformēts darbs vairs ne vienmēr ļauj izsekot, cik liela daļa no tā ir studenta paša domāšana, cik – tehnoloģijas radīts saturs un cik – abu kombinācija.
"Universitātes loma mainās no sistēmas, kurā visas informācijas nodošana iet vienvirzienā – no pasniedzēja uz studentiem, skolniekiem uz to, ka tā informācija apmainās visur. Un faktiski, informācija, intelekts, zināšanas ir pieejamas jebkurā vietā, jebkurā laikā. Līdz ar to arī universitātei ir jāmainās, un arī students nāk ar saviem rīkiem, savu informāciju un jaunām ekspektācijām. Studenti vairāk sagaida kontekstuālu informāciju, izpratni par to, kā šīs zināšanas, teorijas man īstenībā dzīvē palīdzēs – kur es tās varēšu izmantot."
Tikmēr Rīgas Tehniskajā universitātē, piemēram, šobrīd attīsta tehnoloģiju, kas var palīdzēt mācībspēkam saprast, kuras tēmas studentiem nav bijušas līdz galam skaidras.
"Ko jautāja students, kas viņam nebija skaidrs lekciju klausoties, viņš var uzdot MI, mācībspēks izstāstīja, bet viņš līdz galam nesaprata un aizmugurē mums ir datubāze, kas analizē šos jautājumus, kas tika uzdoti, lai pēc tam mācībspēks var nākamajā lekcijā atgriezties pie tā – mēs redzam, ka studenti jautāju šo un to, un pastiprināti šo tēmu vai uzdevumu skaidrot vēlreiz."
Tomēr tieši noslēguma darbu un eksāmenu gadījumā paliek sarežģītākais jautājums, kā izmērīt zināšanas laikā, kad tehnoloģija pati kļūst arvien labāka šo zināšanu demonstrēšanā.
"Ja mēs guļam naktīs, tad viņš neguļ, viņš visu laiku strādā. No tā izrietoši – nāksies diskutēt, kā mēs pārbaudām zināšanas topošajiem absolventiem – vai viņš pierāda kvalifikācijas eksāmenā, mutiska daļa, rakstiska daļa, praktiska daļa. Tas viss būs, laiks to liks mums visiem mainīt."
Universitātēm jādomā ne tikai par to, kā kontrolēt MI izmantošanu, bet arī – kā studentiem iemācīt ar šo tehnoloģiju strādāt. Iespējams, tieši šī prasme nākotnē kļūs par vienu no svarīgākajiem kritērijiem apgūtām zināšanām.
"Man liekas, ka mākslīgais intelekts ir līdzīgi kā uguns, bet vēl ar lielāku amplitūdu – tā kā noteikti ir ļoti jāuzmanās."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
