Kā mākslīgais intelekts un roboti sniedz sabiedrību cilvēkiem ar Alcheimera slimību

Robots NAO izmanto jautājumus un vingrinājumus, lai veicinātu sarunu un kognitīvo stimulāciju. Vienā no nodarbībām tas lūdz pacientiem pabeigt zināmus sakāmvārdus.

"Es nosaukšu sakāmvārda sākumu, un jūs varat mēģināt pateikt, kā tas beidzas," saka robots.

Cita ierīce – "Paro" – ir radīta, lai sniegtu terapeitisku mierinājumu. Šis robotizētais ronis ir aprīkots ar sensoriem, kas ļauj tam reaģēt uz pacienta kustībām un skaņām.

72 gadus vecajai Mišelai šī pieredze šķiet neierasta, taču tā nerada satraukumu. "Nē, es neuztraucos, bet dodu priekšroku saskarsmei ar cilvēkiem," viņa saka.

Pacienti reaģē dažādi

Pētnieki norāda, ka vienotas reakcijas uz šīm tehnoloģijām nav. "Reakcijas ir visdažādākās," saka Lea Vekioni, psiholoģe un pētniecības inženiere "Broca Living Lab" laboratorijā.

"Daži pacienti ir pat pārsteigti. Viņiem šķiet ievērības cienīgi redzēt dzīvē lietas, ko iepriekš redzējuši tikai televīzijā."

Taču citi, pēc viņas vārdiem, "kategoriski noraida tehnoloģijas un robotus."

Pētnieki analizē, vai šīs iekārtas var palīdzēt pacientiem iesaistīties dažādos terapijas veidos.

"Robots var darboties kā starpnieks, kas palīdz iesaistīt pacientus terapijas nodarbībās," saka Maribela Pino, kognitīvās psiholoģijas pētniece un "Broca Living Lab" pētniecības direktore.

Iespējamie pielietojuma veidi ietver kognitīvo stimulāciju, runas un valodas terapiju, fizioterapiju un psihomotorisko rehabilitāciju.

Katram iemītniekam pielāgots mākslīgais intelekts

Francijas dienvidos kādā aprūpes namā tiek veikts vēl viens eksperiments, izmantojot mākslīgo intelektu. "La Septfontoise" aprūpes namā Tarnas-et-Garonnas departamentā personāls testē "Livana" – MI sistēmu, kas paredzēta atbalsta sniegšanai iemītniekiem brīžos, kad viņi kļūst nemierīgi.

Tehnoloģija darbojas ar tālruņa starpniecību un spēj veidot personalizētas sarunas. Pirms eksperimenta sākuma personāls ar ģimeņu piekrišanu un līdzdalību apkopoja informāciju par iemītnieku biogrāfiju. Tā var ietvert ziņas par viņu interesēm un dzīvesstāstiem.

Pēc tam šī informācija tiek izmantota, lai pielāgotu sistēmas balsi un mijiedarbības saturu. "Sistēmas balsī var būt ietverti elementi, kas palīdz nomierināt iemītnieku, balstoties uz viņa interesēm un dzīvesstāstu," skaidro psiholoģe Elodija Žamma (Elodie Jammes).

Šī sistēma tiek pētīta kā nemedikamentoza metode aprūpējamajiem, kuriem ir Alcheimera slimība vai citas neirodeģeneratīvas saslimšanas.

Instruments aprūpētājiem

"La Septfontoise" vadītājai Žislēnai Verinai (Ghislaine Verines) šī tehnoloģija varētu sniegt papildu atbalstu gan iemītniekiem, gan personālam.

"Izmēģinājuma mērķis ir izpētīt nemedikamentozas metodes, kas var uzlabot iemītnieku labsajūtu, vienlaikus sniedzot papildu atbalstu aprūpes personālam," viņa saka.

Eksperimenti tiek veikti laikā, kad pētnieki meklē jaunus veidus, kā atbalstīt cilvēkus ar kognitīviem traucējumiem.

Tomēr Pino uzsver, ka robotikas lomai jāpaliek skaidri definētai. "Es nedomāju, ka robotika būtu jāuztver kā aizstājējs," viņa saka.

"Tie joprojām ir tikai rīki, lai cik attīstītas arī nekļūtu to sarunu prasmes vai klātbūtnes sajūta." Un ir kāda lieta, ko tehnoloģijas nespēj sniegt, viņa piebilst: "Tās nekad neaizstās cilvēkiem tik būtiskās savstarpējās attiecības."

Tehnoloģijas, bet ne cilvēku vietā

Francijā veiktie eksperimenti demonstrē dažādus veidus, kā demences aprūpē tiek pētītas mākslīgā intelekta un robotikas iespējas. Dažas tehnoloģijas ir vērstas uz sarunu rosināšanu.

Citas koncentrējas uz terapiju, mierinājumu vai personalizētu atbalstu.

Tomēr pētnieki uzsver, ka to mērķis nav aizstāt aprūpētājus. Tā vietā izmēģinājumos tiek pārbaudīts, ko tehnoloģijas var sniegt aprūpes procesam, vienlaikus saglabājot cilvēcisko kontaktu kā galveno elementu.