Melnis: "Lai mūsu vēlēšanas noritētu droši, lūdzām sabiedrotos par papildu spēku izvietošanu"
Sargājoties no iespējamiem dronu incidentiem un provokācijām, Saeimas vēlēšanu laikā Latvijas gaisa telpu sargās vairāk NATO lidmašīnu nekā tas ir ierasts. Septembra beigās Lielvārdes bāzē tieši uz vēlēšanu periodu ieradīsies arī četras vācu iznīcinātāj-lidmašīnas. Papildu uzdevumus veiks arī Lietuvā izvietotie Itālijas un Igaunijā dislocētie Turcijas iznīcinātāji.
Latvija sabiedrotajiem papildu palīdzību lūgusi, ņemot vērā arvien pieaugošo dronu incidentu skaitu NATO austrumu flangā un to, ka gan Ukraina, gan Krievija turpina savstarpējos masveida gaisa uzbrukumus.
Aizsardzības ministrs Raivis Melnis TV3 Ziņām uzsvēra, ka papildu spēku izvietošana ir vajadzīga kā preventīvs solis, lai uzlabotu reaģēšanas spējas.
"Pastāv risks, ka varētu šādu dronu ielidošana Latvijas teritorijā arī, iespējams, pieaugs. Un tad, lai šīs mūsu vēlēšanas noritētu droši, tad es pieņemu lēmumu uzrunāt mūsu sabiedrotos par papildus spēju izvietošanu pie mums, lai mēs varētu kopā veiksmīgi arī cīnīties ar šiem apdraudējumiem un mūsu vēlēšanās noritētu droši."
Ministrs arī pauda, ka konkrētu izlūkošanas ziņu par paaugstinātu apdraudējumu vēlēšanu laikā neesot un tieša militārā apdraudējuma līmenis neesot mainījies.
"Tieša militāra iebrukuma pazīmju un spēju arī Krievijai nav, lai veiktu šādu tiešu militāru konvencionālo uzbrukumu. Dažādie hibrīdapdraudējumi un tie paši minētie droni, tā jau ir mūsu ikdiena, ar kuru mēs strādājam. Tāpēc šie papildus līdzekļi, kas ienāk mums atbalstā, nodrošina daudz lielāku mūsu iespēju arī cīnīties un strādāt kopā."
Operācijas kopējās izmaksas netiek atklātas. Izdevumus daļēji segs katra iesaistītā valsts- Latvija, Vācija, Itālija un Turcija.
Jāpiebilst, ka pēdējās nedēļās dronu incidenti reģistrēti vairākās Austrumeiropas valstīs. No Moldovas līdz pat Baltijai. NATO amatpersonas arvien skaidrāk pauž, ka ir būtiski nošķirt bezpilota lidapara’tus, kas elektroniskās karadarbības dēļ nejauši novirzījušies no kursa, no apzinātām sabotāžas operācijām un citiem hibrīduzbrukumiem. Uz apzinātiem uzbrukumiem ir nepieciešama skaidra, konkrēta, kopīga atbilde.
"Mums jāpanāk, lai visas sabiedrotās valstis vispirms būtu gatavas reaģēt nacionālā līmenī, kā to Leipcigas gadījumā darīja Vācija. Krievija par to jau ir samaksājusi cenu, tika izraidīti tās diplomāti. Arī citas sekas, par kurām Vācija publiski nerunās, manuprāt, ir gana nopietnas, lai Maskavai skaidri liktu saprast: tas ir jāpārtrauc."
"NATO pašlaik saskaras ar bīstamāko un sarežģītāko drošības situāciju pēdējās paaudzes laikā. Draudus rada Krievija un tās karš pret Ukrainu, terorisms, Irāna, kā arī spēku samēra maiņa pasaulē . Ir skaidrs, ja vairāk neieguldīsim savā drošībā, mūsu kolektīvā aizsardzība nebūs uzticama."
Tikmēr domnīca ASV Kara izpētes institūts savā jaunākajā analīzē brīdina par vēl vienu risku, ne tikai nevēlamu bezpilota lidaparātu draudiem. Domnīca pauž, ka būtu maldīgi uzskatīt, ka Krievijas lēnā virzība Ukrainā automātiski nozīmē nespēju apdraudēt NATO pierobežas valstis. Krievijas karaspēku Ukrainā aptur aktīva un organizēta pretestība. Tādēļ pat bez spējām īstenot strauju un plašu iebrukumu Krievija varētu mēģināt veikt ierobežotu uzbrukumu, izmantojot izkliedētas vienības, dronus un infiltrācijas taktiku. Šāda uzbrukuma mērķis varētu būt nevis plašu teritoriju ieņemšana, bet NATO reakcijas pārbaude un mēģinājums sašķelt aliansi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
