Mārupieši kategoriski iebilst pret Rail Baltica Mārupē

Projektā paredzēts, ka Rail Baltica dzelzceļa līnija atradīsies tieši pie Mārupes iedzīvotāja Ulda Ezergaiļa mājas. Taču kompensāciju viņam par to neviens nav solījis.

"Visu laiku lidmašīnas iet pāri ar skaņu, tagad tiek risināts arī dzelzceļa jautājums. 100 metri iznāks no manas mājas dzelzceļa līnija. Es esmu iekļauts aizsargjoslā. Viņi principā neko nepaskaidro un man krītas īpašuma vērtība," situāciju izklāsta Mārupes iedzīvotājs Uldis Ezergailis.

Uldis Ezergailis sabiedriskajā apspriešanā uzsvēra, ka neiebilst pret dzelzceļa izbūvi kā tādu, bet vēlas, lai projekta īstenotāji vairāk rēķinātos ar cilvēku viedokli.

Paredzēts, ka Rail Baltica līnija – kas stieptos no Tallinas līdz pat Berlīnei – pirmo reizi savienotu Baltiju ar Rietumeiropu pa dzelzceļu. Sākotnējā projektā nebija paredzēts, ka trase ies arī caur Mārupes novadam. Vēlāk izstrādāts papildu atzars caur šo pašvaldību, lai dzelzceļa līniju varētu savienot ar Rīgas lidostu. Tomēr Mārupes pašvaldība un vairums iedzīvotāju kategoriski iebilst pret šāda atzara izbūvi! Apspriešanas laikā ne reizi vien zālē uzbangoja spēcīgas emocijas.

"Zālē esošie! Kuri ir pret šādu šķērsojumu Mārupē, paceļ rokas, lai es saprastu, kur es atrodos. OK, liels paldies!" tā Mārupes iedzīvotājs Sigurds Graudiņš.

Mārupieši uzskata, ka dzelzceļa līnija novadu sadalīs, nekāda ekonomiskā labuma no tā pašvaldībai nebūs, un vienīgais ieguvums būs dzīves kvalitātes pasliktināšanās, ko rada dzelzceļa līnijas atrašanās pie mājām.

Mārupes iedzīvotājs Arvīds Mūrnieks:
Atšķirībā no jums, mums, mārupiešiem, ir arī cits bizness. Un šis bizness ir mūsu ģimenes. Ir vietas, kurās vajadzīga veselīga dzīves vide, svaigs gaiss. Man ir varbūt tāds jautājums, sakiet, kas Mārupei, kas mums visiem būtu jādara, kas mums ir jādara, lai jūs vienkārši no mums atšūtos, paldies!

Projekta veidotāji tikmēr uzsvēra, ka cilvēku viedokļi jau ņem vērā. Proti, jaunais trases variants paredzētu, ka neviena ēka nebūtu jānojauc un 300 metru zonā ap līniju atrastos tikai 8 mājas un 3 uzņēmumi, dzelzceļš arī nešķērsotu Mārupes novadā esošo Vētras ciemu.

"Mēs runājam par vilcienu, kuru jūs savā ikdienā nemanīsiet! Nevajag stāstīt, es atvainojos, stāstus par Mārupes mītisko sadalīšanu. Lielākā daļa iedzīvotāju vēlas šo savienojumu. Arī jūs to esat teikuši. Tā mūsu lielākā problēma – visur tas ir – ka mēs vēlamies to kaut kur, bet tikai ne savā zemītē," tā RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.

Tikmēr lidostas pārstāvis norādīja uz ekonomiskajiem ieguvumiem. Tas dotu iespējas saglabāt lidostas līderpozīcijas Baltijā un attīstīt gan pasažieru, gan avio kravu pārvadājumus. Iedzīvotājus gan šāda veida argumenti nepārliecināja.

"Konkurence ir ļoti sīva un ne velti arī Tallinas lidosta šobrīd Rail Baltica plāno tieši caur savu termināli. Un mums ir svarīgi konkurētspējīgiem būt arī turpmāk. Un tas ir svarīgi arī Mārpues novadam. Ja attīstīties lidosta Rīga, tas ļaus attīstīties arī novadam. Jo es neticu, ka Mārupes iedzīvotāji šeit vēlas nīkuļojošu lidostu, kas… vēlas? Nu, ja vēlas, tad, piedodiet, man nav jums ko teikt. Es ceru, ka lielākā daļa tā nedomā!" tiešs bija lidostas Rīga Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Ivars Lukaševics.

Mārupes novads jau iepriekš ļoti asi vērsusies pret Rail Batltica. Sabiedriskā apspriešana notiek ar kopumā 15 Latvijas pašvaldībām.