Piecgadīgā Ivana nāve! Ko darīt, lai nekad šāda traģēdija neatkārtotos?

Vienaldzība, rūpes tikai par sevi, neievērošana, kas notiek apkārt. Tā situāciju raksturo ārste-psihoterapeite Gunta Andžāne. Sabiedrībai kopumā un katram indivīdam atsevišķi ir jāiemācās redzēt un izprast to, vai bērns, kuru redzam uz ielas, nav nonācis nelaimē. Bet visupirms vecākiem ir jāsāk pašiem ar sevi.

"Bērns ir dāvana. Dieva, likteņa, kāda cita, bet tā ir dāvana. Pret dāvanu ir jāizturas ar cieņu, bet jānosaka arī mazais robežu rāmis. Ja pret šādām dāvanām mēs sākam izturēties pašsaprotami, tad visā kaut kas sāk buksēt."

Viņa uzsver, ka lai izprastu, ir vai nav bērnam vajadzīga palīdzība, ir vai nav viņš nonācis nelaimē, katrs cilvēks jau izprot uzmetot skatienu bērnam. 80% no komunikācijas ir vizuālā, sajūtu, 20% verbālā. Ir tikai jautājums – cik daudz katrs indivīds sev atļauj pievērst uzmanību apkārt notiekošajam.

Izskanējis, ka mirušais Ivans ir bijis ļoti patstāvīgs. Ārste atgādina – bērns var būt patstāvīgs, bet jāatceras, ka viņam bija TIKAI PIECI GADI! Šobrīd sabiedrībā tiek runāts par tā saukto pārprasto privātumu. Neej klāt svešam bērnam, ka nepārprot un neapsūdz Tevi! Tv personība un publisko pasākumu vadītājs Armands Simsons uzskata, ka par to ir jādomā sekundāri. Primāri ir bērna drošība.

Armands Simsons

Tv personība

Tas neko nemaksā! Pieiet un vienkārši pajautāt, vai bērnam viss ir kārtībā. Un ja nu nav?

Es, ka trīs meitu tēvs pat nepieļauju domu, ka es vienaldzīgi varētu paiet garām mazam bērnam, kurš ir viens, vai arī nezināt, kur atrodas kāda no manām meitām.

Savukārt Valsts policija atgādina veco patiesību, kura skandēta gadu gadiem – Neesi vienaldzīgs! Ja ir kaut mazākās, pamatotās aizdomas, ka kāds bērns ir nonācis nelaimē, ir jāziņo policijai. Tie pārbaudīs situāciju un ja vajadzēs, palīdzēs.

Un tagad, katrs, kurš ir izlasījis šo rakstu, var pieiet pie spoguļa, ieskatīties sev acīs un atbildēt uz jautājumu – Vai es esmu izdarījis visu, lai nākotnē neatkārtotos Liepājas traģēdija?

Foto