Pētījumi liecina, ka autisma pazīmes ir vienam no simt cilvēkiem. Taču Latvijā ar šādu diagnozi ir reģistrēti tikai 333 cilvēki. Speciālisti ir pārliecināti, ka patiesībā šis skaits ir lielāks, jo Latvijā līdz šim autisms ir bijusi neatpazīta problēma.
Autiskā spektra traucējumus nereti neatpazīst ne tikai vecāki, bet arī ģimenes ārsti un pedagogi. Tā kā autisms var būt kombinēts ar uzvedības problēmām, hiperaktivitāti, uzmanības deficītu, vispirms pievēršas tā risināšanai, nepieļaujot domu par sociālas funkcionēšanas traucējumiem.
Ņikita Bezborodovs
bērnu psihiatrs
Kad mēs runājam par autismu, mēs runājam par to, ka dažiem cilvēkiem, ņemot vērā viņu individuālu smadzeņu attīstību, ir grūtāk saprast sociālo komunikāciju un grūtāk adaptēties sabiedrībā, ieskaitot valodas problēmas un citas funkcionēšanas problēmas.
Autisms nav slimība. Tas skar cilvēka smadzeņu attīstību, ko nevar izārstēt, taču var mazināt izpausmes. Tā kā Latvijā ir bijušas problēmas ar autisma atpazīšanu, nav arī viegli atrast atbalstu un padomu. Pie terapeitiem ir jāgaida garās rindās, turklāt ar pāris nodarbībām netiek līdzēts, lai varētu, piemēram, nostiprināt ikdienas prasmes, valodu, uzvedību. Nozīmīgāko darbu izdara zinoši vecāki un tagad vecākiem būs iespēja vajadzīgās zināšanas uzkrāt, – Bērnu slimnīcā "Gaiļezers" atvērts pirmais autisma kabinets bērniem.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Līga Bērziņa
Latvijas autisma apvienības vadītāja
Vecākiem bieži vien ir vajadzīgi četri gadi. Divi gadi paiet, kamēr apmeklē speciālistus. Vēl divi gadi nepieciešami, lai pieņemtu šo diagnozi. Ja pamana traucējumus trīs gadu vecumā, septiņu gadu vecumā būs par vēlu jau kaut ko darīt. Ja viņi redz, ka bērns nerunā, ka valodiņa ir aizkavējusies vai valodiņa citādāk attīstās, vai bērnam ir rituālas kustības, novēro ko neparastu, negaidīt maģiskos gadus un gaidīt, kad tas pāries.
Šeit speciālisti palīdzēs bērniem nonākt pie efektīvākajiem rehabilitācijas veidiem, dos padomus par izmeklējumiem. Taču šī būs arī vieta, kur bērniņiem satikties un kopā spēlēties – to kā plusu nosauc tētis Vitālijs, skaidrojot, ka skolai nevajag būt vienīgajai vietai, kur bērns ērti jūtas.
Vitālijs Peipiņš
tētis
Tur viņi jūtas kā savā vidē. Bet vienmēr vajag attīstīt spektru, nevajag ieciklēties, ka tikai šajā vietā tev ir labi. Jābūt vairākām vietām. Ja viņš sapratīs, ka šeit var atrast līdzīgi domājošos, tad arī viņš attīstīsies vairāk.
Līdz ar kabinetu atklāta arī interneta platforma, lai mazinātu milzīgo informācijas vakuumu par autismu latviešu valodā. Speciālisti ir gandarīti, – kabinets atklāts tikai šorīt, bet jau pirmajā dienas pusē uz konsultāciju pieteikušie pirmie četri vecāki. Konsultācijas ir valsts apmaksātas.
