Austrijā pie varas nokļūst galēji labējie; valdības apstiprināšanu pavada protesti
Austrija kļuvusi par vienīgo valsti Eiropas Savienībā, kuras valdībā strādās galēji labēji politiķi. Šodien jaunā valdība deva zvērestu. Lai gan koalīcijas partijas sola strādāt pie Eiropas Savienības stiprināšanas, zvēresta nodošanu pavadīja arī plaši iedzīvotāju protesti.
Ārkārtas vēlēšanās Austrijā uzvaras laurus plūca konservatīvā Tautas partija un galēji labējā Brīvības partija, kas turpmāk veidos valdības koalīciju. Līdz ar zvēresta nodošanu šī valsts nu kļuvusi vienīgā Rietumeiropā, kur pie grožiem ir galēji labējie spēki, kā arī valdību vadīs Eiropā jaunākais premjerministrs.
Šo amatu ieņems 31 gadu vecais Tautas partijas līderis Sebastians Kurcs, bet Brīvības partijas līderis Heincs Kristiāns Štrahe ieņems vicekanclera amatu. Galēji labējie jaunajā valdībā iegūs arī iekšlietu, ārlietu un aizsardzības ministru amatus.
Lai gan valdības partijas paudušas pret Eiropas Savienību vērstus uzskatus, proeiropeiskais Austrijas prezidents nelika šķēršļus ministru iecelšanai.
"Apzinos, ka daudzi Austrijas iedzīvotāji gaida, kad šī valdība sāks strādāt, citi ir neitrāli vai nogaidoši noskaņoti. Tāpat ir daudzi, kuri šo valdību uzlūko skeptiski un šaubu pilni. Es to varu saprast. Tā tas demokrātijā notiek, – kopā sadzīvo dažādi uzskati. Pamatojoties uz konstitūciju, es jūs, Sebastiana Kurca kungs, ieceļu par Austrijas premjeru. Lūdzu jūs apzvērēt, ka uzticīgi un godpilni ievērosiet konstitūciju un likumus, un pildīsiet savu pienākumu pēc labākā godaprāta," aicina Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens.
Jaunās valdības vadītāji pauduši, ka viņu uzdevums būs mazināt nodokļu slogu iedzīvotājiem, rūpēties par lielāku drošību valstī un samazināt migrāciju. Pirms zvēresta došanas viņi arī centās pārliecināt, ka ievēros apgalvoja, ka proeiropeiska kursa ievērošana.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Savukārt, kas attiecas uz sankcijām pret Krieviju, jā, mēs vēlētos tās atcelt. Mēs centīsimies šajā jautājumā būt kā vidutājs un mēģināsim atrasts kopsaucēju, lai Eiropa un Krievija no jauna tuvinātos. Tas būtu svarīgi ilgtspējīga miera dēļ," sacīja Brīvības partijas līderis Heincs-Kristians Štrahe.
Zvērestu nodošana neritēja mierīgā gaisotnē. Protestējot pret galēji labējo nonākšanu valdībā, demonstrācijās Vīnē devās aptuveni 6000 cilvēku. Par drošību gādāja aptuveni pusotrs tūkstotis policistu, kuri neļāva protestētājiem piekļūt Hofburgas pilij, kurā tika doti zvēresti. Tā vietā mītiņotāji devās pie prezidenta rezidences, saucot, ka nevēlas valdības kabinetā redzēt nacistus.
"Galēji labējo ekstrēmistu popularitātes pieaugums ir viena lieta. Daudz lielāka problēma ir tajā, ka mēs zaudējam sūri un grūti izcīnītās sociālās tiesības, ko nevarēsim tik viegli atgūt. Sabiedrības solidaritāte izšķīst. Cilvēki ir sakūdīti vērsties vienam pret otru – ne tikai vietējiem pret iebraucējiem, bet arī bagātie pret nabagajiem," teic protestētāja Marama. "Štrahe un Kurcs kopā, manuprāt, ir par daudz galējā "labējisma". Man tas nepatīk," saka students Aleksandrs Horvats.
Labējā flanga partijas šogad kandidējušas vairākās Eiropas valstīs – Nīderlandē tā kļuva par otru lielāko valstī, Vācijas labējā partija iekļuva Bundestāgā, bet tikai Austrijā tai izdevies iegūt reālu varu.
