Tiesībsardze aicina mainīt pieeju bērnu tiesību aizsardzībai Latvijā
Lai uzlabotu bērnu tiesību aizsardzību Latvijā, tuvāko divu gadu laikā plānots izstrādāt un ieviest jaunu bāriņtiesu darbības modeli. Tiesībsardze Karina Palkova uzskata, ka problēma nav tikai resursu vai kompetences trūkumā, bet arī pašā pieejā, kā valsts un pašvaldības palīdz bērniem un ģimenēm krīzes situācijās. Viņasprāt, uzsvars jāliek uz savlaicīgu atbalstu ģimenēm, nevis rīcību brīdī, kad problēmas jau kļuvušas kritiskas.
Raidījumā "900 sekundes" Palkova norādīja, ka ilgstošās problēmas bāriņtiesu darbā galvenokārt saistītas ar izpratni par to, ko patiesībā nozīmē palīdzēt bērnam. "Tā ir drīzāk attieksme pret ģimeni, ģimenes vērtībām, pret bērnu un atbalsts, preventīvs atbalsts," sacīja tiesībsardze.
Pēc viņas domām, pienācis laiks mainīt līdzšinējo domāšanu, lai bērnu tiesību aizsardzības sistēma vairāk koncentrētos uz agrīnu palīdzību un problēmu novēršanu. Palkova uzsvēra, ka bāriņtiesu darbības modeļa maiņa nav vienīgais risinājums, tomēr tas ir viens no būtiskākajiem soļiem visas sistēmas uzlabošanā.
Šobrīd pie reformu priekšlikumiem strādā gan Tieslietu ministrija, gan Labklājības ministrija. Tiesībsardze norādīja, ka process notiek ar Ministru prezidenta atbalstu, bet Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzrauga darba gaitu. Viņa pauda cerību, ka jau šā gada rudenī abas ministrijas nāks klajā ar konkrētu redzējumu par nepieciešamajām pārmaiņām.
No tiesībsardzes skatpunkta viens no būtiskākajiem virzieniem ir atteikšanās no pieejas, kur bērna izņemšana no ģimenes kļūst par centrālo instrumentu problēmu risināšanā. "Nevajadzētu spēlēties ar tiesību atņemšanu vecākiem," norādīja Palkova.
Viņasprāt, daudz svarīgāk ir laikus identificēt problēmas ģimenē, nodrošināt atbalstu vecākiem un bērniem, kā arī aktīvāk iesaistīt sociālos dienestus. Palkova atzina, ka šobrīd pārāk bieži palīdzība tiek sniegta novēloti. "Sociālajiem dienestiem ir jāstrādā momentā ar ģimeni, ar mammu, ar tēti, nevis gaidīt, kad jau ir par vēlu," viņa uzsvēra.
Tiesībsardze uzskata, ka nākotnē sociālajiem dienestiem un pašvaldībām būtu jāuzņemas daudz aktīvāka loma problēmu novēršanā, savukārt tiesām vajadzētu saņemt plašākas pilnvaras pieņemt lēmumus sarežģītās bērnu tiesību lietās.
Pēc viņas domām, bērnu tiesību aizsardzībā nepieciešami speciālisti ar augstu kvalifikāciju, spēcīgām juridiskām zināšanām un izpratni par psiholoģiju.
Atsevišķi Palkova kritizēja ieceri atteikties no valsts līmeņa sertifikācijas prasībām bāriņtiesu darbiniekiem. Viņa atgādināja, ka Saeima jau 2021. gadā pieņēma lēmumu par stingrāku kompetences pārbaudi, taču tas līdz šim nav ticis īstenots.
"Juristi kārto kvalifikācijas eksāmenu, tiesneši, ārsti – sertifikāciju, bet bāriņtiesu darbinieki, kas strādā ar svarīgiem bērnu tiesību jautājumiem, protams, sertifikācijai ir jābūt valsts vienotā līmenī," pauda tiesībsardze.
Viņa arī norādīja, ka viņai nav saprotams, kā piecu gadu laikā nav izdevies īstenot Saeimas pieņemto lēmumu, bet tagad tiek apsvērta atteikšanās no iepriekš noteiktajām prasībām.
Palkovas mērķis ir panākt, lai līdz 2028. gada 1. janvārim Latvijā darbotos jauns, efektīvāks bērnu tiesību aizsardzības modelis, kurā galvenais uzsvars tiktu likts uz savlaicīgu palīdzību ģimenēm un bērnu interešu aizsardzību. Viņa ir pārliecināta, ka šo termiņu ir iespējams sasniegt, ja reformas tiks īstenotas mērķtiecīgi un visas iesaistītās puses sadarbošos kopīga mērķa vārdā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
