Uz saturu

Bažījas par reto slimību pacientu ārstēšanai piešķirto līdzekļu izlietojumu citiem mērķiem

Reto slimību pacienti satraucas par šā gada veselības budžeta izlietojumu – viņiem ir šaubas, vai papildus piešķirtie pieci miljoni eiro nonāks arī reto slimību pacientu ārstēšanā. Ministrijā bažas atspēko, apgalvojot, ka viss iepriekš solītais tiks pildīts. 

2018. gada 10. janvārī 21:32

Reto slimību ārstēšana nereti ir sarežģīta un atsevišķas ir pat neārstējamas, bet ar atbilstošu ārstēšanu šie pacienti var dzīvot pietiekami pilnvērtīgu dzīvi. Reto slimību pacienti savām vajadzībām izcīnījuši papildu piecus miljonus eiro, taču tagad radušās bažas, vai nauda līdz mērķim nonāks.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Par retām slimībām uzskata tādas, kas skar vienu no desmitiem tūkstošiem cilvēku vai pat retāk, savukārt zināmo šādu slimību skaits ir ap astoņiem tūkstošiem.

Valdība pērn rudenī apstiprināja reto slimību ārstēšanas plānu un piecus miljonus eiro no valsts budžeta novirzīja tieši šiem pacientiem. Taču tagad, kad jaunais gads iestājies, joprojām nav pārliecības, ka finansējums tiks, kam solīts. Jau ir pieredze, kad solītais nav iekritis makā.

"Tāpat bija ar Reto slimību plānu. Mēs principā veselu gadu prasījām, lai mēs uzsāktu darbu pie tā, ka viņš ir jāatjauno. Kad tas beidzot notika, tad bija ārstu streiks, kas atlika plāna pieņemšanu Ministru kabinetā. Tad vajadzēja gaidīt naudu. Tagad jau ir janvāris un nekas nav noticis," saka Latvijas Reto slimību alianses vadītāja Baiba Ziemele.

Līdz šim rūpes par reto slimību pacientiem daļēji segtas no slimnīcu un kompensējamo zāļu budžetiem. "Konstatējam, ka vairs nav iespējams visu darīt brīvprātīgi. Ir nepieciešami kaut kādi līdzekļi. Šis ir absolūtais minimums, jo jūnijā bija paredzēti 9 miljoni eiro, taču beigās apstiprināja uz 5 miljoniem, pārnesot daļu naudas uz nākamo gadu," teic Ziemele.

Ministrijā sola, ka par šo naudu uzlabosies reto slimību diagnostika un arī medikamenti kļūs pieejamāki. Jauno kārtību varētu ieviest aprīlī.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Mēs jebkurā gadījumā to darīsim, bet mēs to nedarīsim no tā finanšu avota, no kāda bijām iecerējuši. Tā ir tīri tehniska lieta, kas finansējuma izpildi pārlika uz citu avotu. Citādi saturiski mēs pildīsim viens pret vienu to, ko valdība ir apstiprinājusi," norāda Veselības ministrijas Valsts sekretārs Aivars Lapiņš.

Sākotnēji bija plānots papildu finansējumu ņemt no budžeta deficīta atkāpes, taču rezultātā nolemts to finansēt no ministrijas iekšējiem resursiem.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm