Kolkā nakts aizsegā nozog 1130 gadus senu melnozolu! Eksperti atklāj, kur slēpjas tā vērtība
Dambja pārrāvums iznīcināja rūpīgi iekoptu makšķerēšanas dīķi Kolkā. Ūdens aizplūšana visu acīm atklāja to, kas slēpās dīķa dzelmē, – vairāk nekā 1000 gadus vecs ozols.
Jau nākamajā naktī pēc ūdens aizplūšanas pie melnozola steidzās nezināmi ļaundari, kuri koku sazāģēja un divus tā fragmentus nozaga. 2014. gadā Tartu Universitātē veiktās analīzes pierādīja, ka dīķa gultnē gulošais ozols ir vairāk nekā tūkstoš gadu vecs. Par vērtīgā koka atrašanās vietu zināja visi vietējie iedzīvotāji. Vairāk uzzini šeit!
Kolkas notikums nonācis arī līdz dendrohronoloģijas laboratorijas vadītāja Māra Zundes ausīm, kura kolekcijā ir pat 6 tūkstošus gadu veca ozola paraugs.
Dace Cīrule
Koksnes ķīmijas institūta vadošā pētniece
Melnozols ir nosaukums tiem ozoliem, kuri ilgu laiku ir atradušies ūdenī. To koksne ieguvusi melnu krāsu. Melnozoli nav atsevišķa suga, tie ir tie paši ozoli.
Mūsdienās melnozolu izmanto dažādu mēbeļu, sadzīves priekšmetu ražošanā. Senatnē vikingi melnozolu izmantojuši arī savu laivu būvēšanai.
Māris Zunde
LU dendrohronoloģijas laboratorijas vadītājs
Melnozola vērtīgākā daļa ir tā, kura ir nokrāsojusies melna. Šo koku vērtība slēpjas to retumā, tos ir grūti atrast un pareizi apstrādāt.
Melnēšana notiek tādēļ, ka notiek kokā esošo vielu reaģēšana ar ūdenī esošajām vielām.
Melnozols nozagts no teritorijas, kas pieder vietējai pašvaldībai.
