Valsts kontrole mudina domāt par valsts budžeta "drošības spilvenu"
Tā vietā, lai katru gadu pieļautu valsts parāda pieaugumu, būtu laiks domāt par tā saukto "drošības spilvenu" jeb uzkrājumu nebaltām dienām. Uz to mudina Valsts kontrole, kas nupat pārbaudījusi valsts budžeta plānošanas efektivitāti.
Valsts budžeta izstrādē atklātas vēl dažas salīdzinoši nelielas problēmas, tomēr pēdējos gados lēmumi tiek pieņemti atbildīgāk, tādēļ Latvijai šajā jomā esot iespējas sevi pierādīt kā līderi pasaulē attīstītāko valstu vidū.
Kopumā Valsts kontrole secina, ka pēdējos gados budžeta pārvaldībā ir novērojamas pozitīvas iezīmes, bet tas vēl nav pamats dzīrēm. Līdz iedzīvotāju interesēm atbilstošam budžetam vēl tāls ceļš ejams.
Salīdzinot šo budžeta veidošanas procesu ar OECD principiem kā etalonu, mēs redzējām, – protams, ir lietas, pie kā mums valstī pilnīgi noteikti jāpiestrādā un kuras izpildot mēs šo etalonu varētu sasniegt.
Kā vienu no nopietnākajām problēmām Valsts kontrole saskata Finanšu ministrijas nevēlēšanos pildīt Fiskālās disciplīnas padomes rekomendācijas.
Kur mēs labprāt redzētu uzlabojumus, protams, ir jau manis minēto melno scenāriju plānošana jeb iespējamo ekonomisko šoku plānošana, novērtēšana, kāda tiem varētu būt potenciāla ietekme. Nu, teiksim, katrs no mums ģimenē cenšas pieturēt kādus liekus simts eiro, ja vien ir iespēja, ja nu pēkšņi auto salūst vai ja nu pēkšņi ir kāds veselības problēmas. Un līdzīgi jau ir tautsaimniecībā pēc būtības.
Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka fiskālās politikas ietvaros līdzšinējā darbība ir sekmīga un stabila. Tomēr viņa atzīst, ka budžeta sasaiste ar valsts attīstības dokumentiem un tajos noteiktajām prioritātēm aizvien pieklibo.
Tur noteikti vēl daudz ko varētu uzlabot. Kas ir jāsaprot, budžets ir politikas īstenošanas instruments. Es domāju, ka liels solis uz priekšu ir veikts arī šogad, kad mēs redzam, ka lielā mērā budžeta saturs vai tās prioritātes, kas tiek finansētas, atbilst valdības rīcības plānam. […] Bet es domāju, tomēr lielā mērā vismaz šīs valdības rīcības plāns iet roku rokā ar pārējiem plānošanas dokumentiem.
Tāpat valsts budžeta plānošanas komanda – ministri un Saeimas deputāti aicināti sadarboties ciešāk. Tā, lai finanšu budžeta prioritātes ir skaidras un visiem vienādas. Mazinot šīs un vēl citas Valsts kontroles konstatētās problēmas, Latvijai esot iespēja sevi pierādīt kā līderi pasaulē attīstītāko valstu vidū.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
