Stūra mājas nākotne joprojām ir neskaidra. Eksperti aicina meklēt multifunkcionālu risinājumu
Stūra mājas nākotne aizvien ir neskaidra. Aizvadītajos gados vairākkārt ir neveiksmīgi mēģināts valstij piederošo namu izsolīt, tādēļ šodien eksperti sprieda par šī īpašuma nākotnes perspektīvām. Visi gan ir vienisprātis – vēsturiskā fona dēļ vienkārši atvērt namā viesnīcu vai ierīkot dzīvokļus nebūs risinājums. Tā vietā jāmeklē veids, kā Stūra māju padarīt multifunkcionālu, vienlaikus saglabājot pietāti pret tās vēsturi.
Stūra māja ir viena no sarežģītākajām Latvijas 20. gadsimta vēstures lieciniecēm. Savulaik lepnais Rīgas centra īres nams padomju okupācijas laikā kļuva par vietu, kur pagrabos nogalināja, spīdzināja un ieslodzīja čekai netīkamos cilvēkus. Lai par šo vēsturi atgādinātu, kopš 2014. gada šeit izvietota muzeja ekspozīcija.
Okupācijas muzejs gan šobrīd izmanto tikai aptuveni astoņus procentus Stūra mājas – daļu pagraba un pirmā stāva. Pārējie 92 procenti ēkas netiek izmantoti un ir avārijas stāvoklī. Vēl pirms diviem gadiem tika lēsts, ka nama atjaunošanai būtu nepieciešams vairāk nekā 20 miljoni eiro.
Ko darīt ar pārējiem stāviem? Par to diskutēts jau gadiem. Ēka savulaik nonākusi arī pārdošanā, taču interese par šo valsts īpašumu izrādīta netika.
Tieši tāpēc šīs izsoles cieta fiasko, jo galvenais mērķis bija ierīkot vai nu viesnīcu, vai dzīvokļus, bet tas tā nestrādā, jo šai ēkai tomēr ir zināma aura un vēsture. Iedomāties šeit augšā vienkārši viesnīcu? Nu, mēs to šobrīd īsti nevaram iedomāties.
Bet ko ar gadiem pamesto valsts īpašumu tomēr varētu darīt? Par to šodien Eiropas kultūras mantojuma dienā nu jau kārtējo reizi sprieda eksperti.
Tie atzīst – ņemot vērā nama vēsturi, vienkāršas receptes, kā tam dzīvot tālāk, nav. Eksperti gan šodien atzina – maz ticams, ka Čekas jeb vēsturiskais Tetera nams jebkad būs pašpelnošs, tādēļ jāmeklē veidi, kā šeit apvienot publiskās un komerciālās funkcijas.
Es nezinu, vai būs daudz cilvēku, kas virs tā pagraba tā gribēs dzīvot. Man personīgi nebūtu tā sajūta, ka es te gribētu pirkt dzīvokli. Ir kādas funkcijas varbūt citas jāatrod. Kas ir tādas ne tik sadzīviskas, ne tik privātas.
Piemēram, te varētu būt arī kafejnīca, kas to visu apvieno. Respektīvi, šis varētu būt tik ļoti multifunkcionāls objekts, ka tieši tāpēc tas šobrīd ir vislielākais izaicinājums gan arhitektiem, gan muzejam, gan muzeja vēsturniekiem un pētniekiem – saprast, kādā virzienā vispār viņi gribētu iet un šo ēku redzēt.
Vienlaikus skaidrs ir viens – muzejs Stūra mājā paliks. Panākta vienošanās, ka jebkurā ēkas nākotnes scenārijā telpas, kurās šobrīd stāsta par okupācijas režīma noziegumiem, privātās rokās nenonāks.
Mēs, muzejs, šobrīd esam nomnieki, bet mums ir līgums līdz 2050. gadam, bet svarīgi ir tas, ka šis saturs būs aizsargāts no valsts, un es ļoti ceru arī, ka radīsies vai tiks atrasts tāds attīstītājs, kurš būs ļoti saprātīgs, radošs un ieraudzīs šo vērtību. Un nevienkāršos šīs ēkas telpas ar vienkāršu piedāvājumu.
Okupācijas muzejā cer, ka divu gadu laikā varētu tapt arī ziņojums, kurā arhitekti un citu jomu eksperti iezīmētu nama nākotnes attīstības scenārijus un tajā varētu tapt arī skaidrāks – cik jaunas dzīves piešķiršana Stūra mājai varētu izmaksāt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
