Tipiskākais emigrants ir neprecējies vīrietis no Latgales, – secina CSP

Neskatoties uz to, ka ekonomiskās krīzes laikā (no 2009. līdz 2010. gadam) Latviju pameta aptuveni 35 000 iedzīvotāju gadā, šobrīd šis skaits ir būtiski samazinājies. Migrācijas saldo laika periodā no 2014. līdz 2016. gadam bija aptuveni 8 000 līdz 12 000 cilvēku.

No 2014. līdz 2016. gadam Latviju dienā pameta 25 vīrieši, 22 sievietes un astoņi bērni. Lielākā daļā no šiem cilvēkiem bija tieši darbspējas vecuma iedzīvotāji no 25 līdz 29 gadiem.

Šajā pašā laika periodā, palielinoties Latvijas iedzīvotāju skaitam, samazinājies latviešu tautības emigrantu īpatsvars. Šis skaits samazinājās gandrīz par 50,5%. Tajā pat laikā, krievu un citu tautību iedzīvotāju īpatsvars no visiem emigrantiem, palielinājās. Lielākā daļa no emigrantiem izbraukuši tieši no Latgales reģiona. Vismazākā emigrācija novērojama Pierīgas reģionā.

Apskatot emigrantu ģimenes stāvokli periodā no 2014. līdz 2016. gadam, redzams, ka vairāk nekā 46% ir neprecēti. Tāpat arī šķirto indivīdu īpatsvars, kas visvairāk novērojams 40-65 gadus veco emigrantu vidū, sasniedz aptuveni divas reizes lielāku īpatsvaru visu Latvijas iedzīvotāju vidū. CSP secina, ka šķiršanās palielina emigrācijas iespēju personām, kas pārsniegušas 40 gadu slieksni.

Saskaroties ar emigrācijas jautājumiem, Latvija piedzīvo arī citas problēmas. Kā vienas no tām ir arī sociālās problēmas, jo ekonomisko apstākļu dēļ, nereti uz ārzemēm ir spiesti doties vai nu abi vecāki, vai vismaz viens no tiem. Tādējādi, bērns vai nu tiek ņemts līdzi, vai arī atstāts Latvijā.

CSP apkopotā informācija atklāj, – ja emigrē abi vecāki, tad 68,4% gadījumu bērni dodas līdzi. Ja emigrē tikai māte, tad aptuveni 52,4% gadījumu bērni dodas līdzi. Tomēr, kad emigrācijā dodas tēvs, vairāk nekā 83% gadījumos bērns paliek Latvijā.

Emigrantu iecienītākie gala mērķi pārsvarā ir Eiropas Savienības valstis, kā piemēram, Lielbritānija, Īrija un Vācija. Tāpat Latvijas iedzīvotāji dodas arī uz Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, piemēram, Norvēģiju. Lielākoties cilvēki izvēlas šīs valstis, lai veicinātu savu labklājības līmeni un paplašinātu potenciālās darba iespējas. Latvijas iedzīvotāji dodas arī uz Neatkarīgo valstu savienības valstīm, kur pēdējo gadu laikā šo emigrantu skaits pieaudzis par pieciem procentiem.

Apskatot Latvijas patstāvīgo iedzīvotāju un emigrantu iegūto izglītības līmeni 2016. gadā, CSP secina, ka patstāvīgajiem iedzīvotajiem tas bijis nedaudz augstāks. Lielākai daļai emigrantu bijusi vidējā un augstākā izglītība. Izglītības trūkuma vadīti, lielākoties emigrēt izvēlas tieši vīrieši.