Turcijas reģionā Kapadokijā nogruvis viens no slavenajiem "pasaku skursteņiem" – ir bojāgājušie
Ceturtdien, 29. oktobrī, Turcijas iecienītajā tūrisma galamērķī Kapadokijā sabruka daļa no liela vulkānisko iežu veidojuma, kā rezultātā gāja bojā vismaz trīs cilvēki, bet pieci guva ievainojumus, ziņo amatpersonas.
Kapadokijas Gēremes (Goreme) reģionā sabruka daļa klinšu veidojuma, kas pazīstams kā "pasaku skurstenis" (dabiska klinšu kolonna), liekot varas iestādēm uz notikuma vietu nosūtīt mediķus un glābšanas dienestus, vēsta "The Associated Press".
Gubernators Hisejins Koks (Huseyin Kok) norādīja, ka sabrukumu, visticamāk, izraisījušas nesenās spēcīgās lietusgāzes; negadījums noticis netālu no autostāvvietas pie ieejas šajā teritorijā.
Viņš sacīja, ka glābšanas vienības turpina meklēt cilvēkus, kuri varētu būt palikuši iesprostoti zem gruvešiem.
"Mēs ceram, ka citu upuru nav," sacīja gubernators. "Mēs esam dziļi noskumuši."
Koks informēja, ka divi no trim bojāgājušajiem bija Turcijas pilsoņi. Par trešo upuri viņš ziņas nesniedza.
Tieslietu ministrs Akins Girleks (Akin Gurlek) paziņoja, ka saistībā ar notikušo ir sākta izmeklēšana.
Ziņu kanāls "HaberTurk" demonstrēja kadrus, kuros redzams, kā ar smago tehniku tiek aizvākti klinšu gabali no veidojuma pakājes.
Kapadokija, kas atrodas Turcijas centrālajā daļā, ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un ir slavena ar saviem unikālajiem klinšu veidojumiem un senajām pazemes pilsētām. Tā ir viena no valsts visvairāk apmeklētajām tūrisma vietām.
Nobrukums notika Turcijas Republikas dienā – svētkos, kad šajā teritorijā parasti uzturas daudz apmeklētāju.
2024. gadā Kapadokijā tika ziņots par vēl vienu klinšu nogruvumu, taču toreiz cilvēki necieta, vēsta "France24".
Turcijas Kultūras un tūrisma ministrija reģionā ir sākusi restaurācijas darbus, lai pasargātu trauslos klinšu veidojumus no klimata pārmaiņu radītiem bojājumiem, dabiskās erozijas un cilvēka darbības ietekmes.
Gēremes nacionālais parks un Kapadokijas klinšu objekti, kas kopš 1985. gada ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, pēc ANO aģentūras raksturojuma ir "harmoniska ainava, kurā cilvēka darbība un apmetnes apvienojas ar iespaidīgiem dabas veidojumiem."
Daži no klinšu konusiem un stabiem ir cietuši zemestrīcēs, taču tas tiek uzskatīts par dabisku procesu.
Tīmekļa vietnē norādīts, ka novērota pārmērīga tūristu plūsma un atsevišķi vandālisma gadījumi, kā arī uzbūvētas nesaderīgas būves.
Kapadokijas reģionā atrodas arī klintīs izkaltas pazemes pilsētas un agrīnās kristiešu baznīcas.
Saskaņā ar Tūrisma ministrijas datiem 2025. gadā reģionu apmeklēja aptuveni 4,5 miljoni vietējo un ārvalstu tūristu.
Lidošana ar gaisa baloniem Kapadokijā ir plaukstoša nozare – skaidros rītos debesīs paceļas desmitiem gaisa balonu. Tomēr pēc vairākiem letāliem negadījumiem ir radušās bažas par drošību.
2022. gadā, spēcīga vēja dēļ nogāžoties gaisa balonam, gāja bojā divi Spānijas pilsoņi, bet vēl trīs cilvēki guva traumas.
Turku režisora Nuri Bilges Džeilana (Nuri Bilge Ceylan) atzinību guvusī drāma "Ziemas miegs" ("Winter Sleep"), kas 2014. gadā Kannu kinofestivālā ieguva "Zelta palmas zaru", norisinās tieši Kapadokijas reģionā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
