Latvijā ir vāja pieredze ar atkarīgo anonīmo grupu veidošanu
Jau vēstīts par azartspēļu atkarību, un postu, ko tā nodara. Speciālisti norāda, ka atkarīgo skaits mūsu valstī pieaug un bieži vien šie cilvēki nezina, kur meklēt palīdzību. Latvijā ļoti lēnām mainās attieksme pret tā sauktajām anonīmajām grupām. Nosacīti nesen sāktas rīkot sanāksmes arī atkarīgajiem no seksa, no iepirkšanās un citām.
"Man visas lietas mājās saķīlātas, dzīvoju pilnīgā klusumā, nebija pat kur radio uzlikt. Tās mokas ir kaut kas ārprātīgs." Pirms kāda laika Pēteris dalījās ar savu stāstu un atklāja, kāda ir sabiedrības attieksme pret atkarīgajiem un ārstniecības iespējas Latvijā.
"Tajā brīdī, kad es spēlēju, man nebija ticība, ka ir līdzīgie man. Likās, ka esmu vienīgais tāds atkarīgais. Radinieki nesaprata vispār – saka, neej, nespēlē, paej vienkārši garām. Īsti nav tādas palīdzības kā tādas," stāsta Pēteris. Viņš arī norādīja, ka liela daļa cilvēku kautrējas par to runāt un baidās meklēt palīdzību.
Uz iesīkstējušiem stereotipiem norāda arī LNT uzrunātie iedzīvotāji. "Es domāju, ka lielai daļai tā ir uzreiz tāda stigmatizācija. Pie zobārsta iet ir normāli, bet pie psihoterapeita meklēt palīdzību. Pie mums to neuztver kā normu," uzskata Ieva.
"Atrastos cilvēki, kas domā, ka tur skrūvīšu trūkst. Tas iespējams ir padomju domāšanas ēna, ka jebkādas problēmas, kas ir psihoemocionāla rakstura, ka tas uzreiz nozīmē skarbu diagnozi un skarbu apiešanos. Šobrīd tā stigmatizācija mazinās, mēs kļūstam nobriedušāki kā sabiedrība," norāda Zigmārs.
Daudzās valstīs ir anonīmās grupas, kas ir liels palīgs cilvēkiem ar atkarībām. Latvijā diemžēl šī situācija vēl ir bērna autiņos.
"Tiešām ir daudz vairāk jādara. Laiks dara savu, mainās paaudzes, kuras redz, kas notiek pasaulē. Vēršas pie speciālistiem, veido atbalsta grupas, tiekas, viens otram palīdz," skaidro narkoloģe Ilze Maksima.
Latvijā ir šādas atbalsta grupas, taču to nav daudz, turklāt atkarīgie tās veido un uztur tikai paši pēc savas iniciatīvas. "Mums nav nekādas palīdzības, nav, kas no malas veic investīcijas – mēs paši kalpojam sev," stāsta Pēteris. Ja ir aizdomas par to, ka hobijs pārvērties par atkarību, vērsties var gan pie psihologa, gan sava ģimenes ārsta.
"Jo ātrāk cilvēki nāk sev paši palīgā vēršoties pie atbilstoša speciālista, jo ir lielāka iespēja, ka viņi tiks ar šo problēmu galā ātrāk. Ja kolēģis var sniegt tādu saprotamu info, kas sagaida viņu sagaida tālāk. Tad tā stigma, bailes, ka kādam būs jāatklājas, būs mazāka," norāda narkoloģe.
Narkoloģe arī norāda, ka bailes un kaunu no psihoterapeitiem mazina sabiedrības informētība, tāpēc par atkarību ārstēšanu būtu jārunā daudz vairāk.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
