Tur atdusas tie karavīri, kuri Otrā pasaules kara laikā krita, cīnoties Latvijas leģiona rindās.
Vissirsnīgāk leģionāru godināšana ik gadu norisinās Lestenē, kur kritušo tuvinieki noliek ziedus un aizdedz svecītes. Starp sanākušajiem gadu no gada arvien mazāk ir to, kuri paši cīnījušies karā.
Lai Dievs dod mums tādu lepnumu, dzimtenes mīlestību, kāda bija leģionāriem, jo zaudētā karā cīnīties… Viņi taču visi zināja… un tomēr…
Lestenē pārapbedīti ap 1000 latviešu karavīru, bet vēl vairāk nekā 11 000 leģionāru vārdu iegravēti kapu plāksnēs – viņu atdusas vieta tā arī nav zināma. Velga tikai salīdzinoši nesen uzzinājusi, ka šeit guļ arī viņas tēvs.
Es pati viņu atradu, dokumentus caur Vāciju, kādus vienpadsmit gadus atpakaļ, un tad viņš te kaut kur bija apbedīts, tad atrada un pārabedīja. Ļoti patīkami, ka ir, kur atbraukt, atcerēties, puķīti nolikt.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Līdzīgs stāsts arī Veltai, viņas tēvs bijis virsnieka vietnieks, kurš kara laikā pazuda bez vēsts.
Velta
jelgavniece
Nu, to, ka viņš te karoja, mēs zinājām, viņš tika ievainots vests uz Irlavu, uz hospitāli, un sākās bombardēšana un šaušana, un viņš bija sašauts, un viena sieviete bija apglabājusi savā pagalmā, bet viņam bija palikusi karavīra nozīmīte. Sākās mūsu laiki, un mazdēls bija paziņojis, ka pagalmā ir apglabāti leģionāri.
Sanākušos uzrunāja vēl dzīvie leģionāri, uz piemiņas brīdi bija ieradušies arī politiķi. Lestenes Brāļu kapu komplekss aizvien ir tapšanas stadijā – sienas tiek papildinātas ar jauniem vārdiem, arī zemē atstāta vieta kritušo kauliem.
Latviešu leģionāru liktenis bija skarbs – viņiem nācās cīnīties citas valsts armijā, zem svešiem karogiem, bet mirt ar svētu, utopisku ideju par brīvu Latviju.
